Draudi izteikti elektroniskā formā, turklāt līdzīgi paziņojumi saņemti arī četrās citās valstīs. Tāpēc policijai esot pamats domāt, ka noziedznieks vai noziedznieki darbojušies ar vienotu mērķi. Policija izmeklēšanas interesēs neatklāj, kādā valodā vēstules rakstītas, cik liela summa prasīta un vai kāds komersants to arī samaksājis. Drošības policijai pašlaik neesot pamata uzskatīt, ka notikušais saistīts ar terorismu.
„Decembra otrajā pusē Latvijā vienlaikus ar vairākām citām valstīm Valsts policija saņēmusi elektroniskus paziņojumus par ievietotiem spridzekļiem tirdzniecības vietās, kas pieder vairākiem komersantiem. (..) Vēlāk arī paši komersanti saņēma neatlaidīgus, uzstājīgus sūtījumus ar pieprasījumu, lai negrautu viņu biznesu nākotnē un apturētu iespējamās evakuācijas, samaksāt pieprasīto naudas summu," stāsta Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.
Šī parādība ir skārusi piecas valstis, vairākas kibernoziegumu apkarošanas vienības ārvalstīs kopā ar Latvijas policiju aktīvi strādā, lai noskaidrotu vainīgās personas.
"(..) Kad noziedzīgs noziegums ir nodarīts interneta vidē, mēs varam pieļaut jebko – gan, ka noziegums izdarīts Latvijā, gan ka ārpus tās. (..) Ja gadījumā tiek saņemts kāds līdzīgs paziņojums, lūdzam uzreiz vērsties Valsts policijā un nekādā gadījumā nepakļauties draudiem un iebiedēšanai, nemaksāt naudu, jo tas var tikai un vienīgi kaitēt biznesam un cilvēku drošībai,” iesaka Grišins.
Plašsaziņas līdzekļus jau sen vieno noruna – neziņot par viltus spridzināšanas draudiem. Šodien Valsts policija atklāja – šie nebija klasiski viltus zvani – galvenā izmeklēšanas versija ir naudas izspiešana. Valsts policija vispirms draudus par vairākos lielveikalos ievietotiem spridzekļiem saņēmusi e-pastā. Draudu dēļ policija lūdza lielveikalus izsludināt evakuāciju.
Tirdzniecības centra "Riga Plaza" pārstāvji apliecina – viņi ir vieni no uzņēmējiem, kas saņēma šādus draudus. "Domina Shopping" pārstāvji savukārt nekomentē, vai uzsāktais kriminālprocess saistīts ar šiem pašiem izspiešanas mēģinājumiem. Drošības policija apliecina – reāli terorisma draudi nav bijuši.
"Ja būtu Drošības policijas rīcībā informācija, ka draudi saistīti ar terorismu, lieta tiktu pārņemta Drošības policijas pārziņā. Šeit pastāv teorētiskais mehānisms iedarbināt nacionālā pretterorisma plāna atsevišķus elementus, paaugstināt terorisma draudu līmeni. Mehānisms, kas izveidots jau vairāku gadu garumā, vairākas reizes aprobēts dažāda veida mācībās," sacīja Drošības policijas priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus.
Valsts policija apliecina - ne visās draudu reizēs izsludināta evakuācija. Jāpiebilst, ka valsts policija gada laikā saņem aptuveni līdz simt viltus paziņojumu par iespējamiem spridzināšanas draudiem.
