Zolitūdes traģēdija kļuvusi par lūzuma punktu atbildīgo institūciju, tostarp Ekonomikas ministrijas attieksmē pret būvniecības nozares kontroli. To pirmdien parlamentārās izmeklēšanas komisijā, kas pēta Zolitūdes traģēdijas cēloņus un valsts rīcību, lai nepieļautu šādu traģēdiju atkārtošanos, sacīja vairāki sēdē klātesošie.
Valsts kontroles (VK) padomes loceklis Aivars Ērglis stāstīja, ka VK vairākus gadus vērsusi Ekonomikas ministrijas uzmanību uz nepieciešamību stingrāk kontrolēt būvniecības nozari: „Līdz 2013.gada rudenim visas šīs vēstules saturēja vienīgi atrakstīšanos, norādot, ka nepieciešamās kontroles jau eksistē, nav ieteicams jaunas kontroles, jo to nevarēs saskaņot ar attiecīgajām būvorganizāciju biedrībām.
„Pēc 2013.gada situācija, protams, ir mainījusies, bet tajā brīdī viss atdūries jaunā Būvniecības likuma izskatīšanā un pieņemšanas procesā,” sacīja VK pārstāvis.
Arī Latvijas Arhitektu savienības padomes locekle Elīna Rožulapa uzskata, ka pirms Zolitūdes traģēdijas bijis vērojams liels spiediens pēc iespējas samazināt dažādu kontroļu esamību.
„Zolitūde iezīmē absolūtu paradigmas maiņu uzskatos, jo pirms tam mēs tiešām četrus vai piecus gadus dzīvojām zem nepārtraukta spiediena, ka jebkādas prasības pēc kontrolēm, pēc dokumentiem, pēc pienākumiem būvniecības procesā - tas viss ir administratīvais slogs, kas pēc iespējas ir jālikvidē. Tieši Zolitūdes traģēdija bija tā, kas iezīmēja paradigmas maiņu.
Un ja mēs runājam par šiem četriem gadiem un sadalot šo laiku pirms un pēc Zolitūdes, tad drīzāk teiktu, ka tas laiks, kas tika veltīts darbam pie likuma un Ministru kabineta noteikumiem pēc šīs traģēdijas bija stipri par īsu.
Jo jāsaprot - tas, kā valsts pārvalde un deputāti sāka skatīties uz būvniecības procesu, tas skatījums pilnībā mainījās par 180 grādiem.”
Saskaņā ar 2009.gada vasarā pieņemtajiem Būvniecības likuma grozījumiem likvidētās Valsts būvinspekcijas kādreizējais vadītājs Leonīds Jākobsons arvien ir pārliecināts, ka lēmums par inspekcijas likvidēšanu balstījies aplamos argumentos. „Par to, ka pašvaldība un Valsts būvinspekcija jau veic dublējošas funkcijas un bieži vien piemēroti atšķirīgi lēmumi. Šī tēze neatbilst reālajai dzīvei, jo praktiski Valsts būvinspekcija saskaņā ar tā laika Būvniecības likuma 29.pantu veic amatpersonu un valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju pārbaudi attiecībā uz to, kā tās ievēro likumus un citus normatīvos aktus. Tātad veic tās funkcijas, kas bija noteiktas Valsts būvinspekcijai. Līdz ar to arī radās atšķirīgie lēmumi – ja pašvaldības amatpersona pieņēma lēmumu, kas neatbilda likumam, mēs varējām pieņemt atšķirīgu lēmumu, lai labotu šīs kļūdas,” skaidro Jākobsons.
Jau vēstīts, ka pēc Zolitūdes traģēdijas tika nolemts veidot īpašu Būvniecības kontroles valsts biroju. Par tā vadītāju Ekonomikas ministrija ir izraudzījusies Pēteri Druķi, kurš šajā amatā iecelts šā gada 10. janvārī.
