Salīdzinot ar pagājušo gadu, automašīnu zādzību skaits ir samazinājies, paskaidroja Valsts policijā. Tomēr zog salīdzinoši jaunus auto, sākot ar 2015. gada izlaidumu.
Garnadži iecienījuši "BMW", "Audi" un "Volkswagen", taču pēdējā laikā pieprasītas auto zagļu vidū esot arī "Kia" un "Toyota" markas automašīnas, pastāstīja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 2. biroja priekšnieks Raimonds Kronbergs.
Tiek atrastas 45–50% zagto automašīnu. Raidījuma skatītāja gan uzsvēra – tā nav policija, kura aktīvi iesaistās nozagtā īpašuma meklēšanā, bet gan paši mašīnu saimnieki. Viņa iegādājās auto, un pēc pāris dienām to no slēgtas stāvvietas nama pagalmā kāds nozaga.
"Mani kaimiņi, par laimi, to pamanīja, uzreiz nāca mani modināt, tas notika naktī, pulksten trijos, kad visas laternas ir izslēgtas," atcerējās sieviete. "Es pamodos un salīdzinoši ātri attapos, ka man ir nozagta automašīna. Līdz ar to mēs zvanījām policijai, policija atbrauca un parakstīja papīrus, teica, ka jāgaida, kamēr vēl viena ekipāža atbrauks, un tas viss notika ļoti izstiepti."
Viņa no sirds cerēja, ka auto zagļi tiks operatīvi notverti, un automašīna atgriezīsies sētā, taču brīnums nenotika. Turpmākā komunikācija ar Valsts policiju neesot izvērtusies kā sadarbība. Automašīnai pieslēgto GPS zagļi pa ceļam izrāvuši ārā, taču, izbraucot maršrutu, nozagtā auto īpašnieki pamanījuši trīs novērošanas kameras. Privātpersonām novērošanas kameru videoierakstus uzņēmumi neizsniedz, tikai likumsargiem.
Vēl skatītāja norādīja, ka tieši viņa esot paziņojusi arī robežsardzei, ka nozagts auto.
"No rīta pulksten 9 es zvanīju, viņi nebija informēti par šo zādzību," stāstīja cietusī. "Izbraucot šo ceļu pēc GPS, es aizbraucu uz Lietuvu, uz Biržiem, jo parasti esmu dzirdējusi, ka tur pārdzen zagtās mašīnas pa detaļām pārdot. Iebraucu Biržu policijā, arī viņi nebija informēti par šādu mašīnu."
"Šī sistēma ir integrēta un pieejama arī visam Iekšlietu ministrijas resoram, tai skaitā arī Valsts robežsardzei," skaidroja Kronbergs. "Nav nepieciešams atsevišķi vienas resora iestādes darbiniekiem šo informāciju par katru nozagto transportlīdzekli nodot."
Skatītāja savu nolaupīto auto ir pati atradusi mežā. Viņa ir neizpratnē arī par to, ka tajā dienā, kad mašīna vēl bijusi nozagto automašīnu reģistrā, ir bijis iespējams izbraukt cauri visai Rīgai un iebraukt Jūrmalā, ceļā satiekot trīs policijas ekipāžas.
"Jāskatās, vai policijas tehnika ir aprīkota ar automātisko numuru lasīšanas sistēmu, tas ir viens jautājums. Jeb numuri ir jāievada manuāli uz katru mašīnu. Vai uz doto brīdi šī policijas ekipāža veica kādus citus dienesta pienākumus, konstatējot administratīvo pārkāpumu, vai, teiksim, pildīja citus dienesta pienākumus," norādīja Valsts policijā.
Policija zagto auto gan piefiksējusi Rīgā, uz Vanšu tilta – brīdī, kad mašīnai teorētiski vairs nebija jāatrodas zagto auto reģistrā, jo bija pagājusi nedēļa pēc tās atrašanas.
"Pie manis pienāk policists, viss telefons ir sarkans iekrāsots par to, ka mašīna ir meklēšanā vēl joprojām. Mēs gaidījām ekipāžas, ekspertīzes. Nebija mana "nabaga" inspektore, kurai nav laika, izņēmusi ārā. Nedod Dievs, ja es būtu aizbraukusi uz Igauniju, Lietuvu! Man to mašīnu vienkārši noņemtu nost, tāpēc ka tā ir meklēšanā," pauda sieviete.
"4. studijas" skatītāja atklāja, ka veltījusi garas stundas un patērējusi daudz degvielas, lai atrastu savu auto. Vadījusies pēc ieteikumiem sociālajos tīklos un privātās sarakstēs, kurās teritorijās zagļi mēdz uz laiku pamest zagtos auto.
"Cietušie mēdz caur paziņām vērsties pie kaut kādām kriminālām aprindām un par atlīdzību, neinformējot par to policiju, atgriezt savu transportlīdzekli, domājot, ka policija neko nedara – es labāk samaksāšu un atgriezīšu transporta līdzekli ar mazākiem zaudējumiem. Te ir jāsaprot, ka ar savām šādām darbībām cilvēki veicina tādus noziedzīgus nodarījumus. Ja kāds no tā iegūs peļņu, tad viņš noteikti atkārtos to visu lietu," brīdināja Kronbergs.
Tomēr sieviete ir neizpratnē – vai policijas darbs ir nevis izmeklēt, bet kārtot papīrus, un cietušajam ir jātēlo detektīvs?
Informāciju par aizdomās turamajiem viņa ir nodevusi policijai, taču ir pārliecināta, ka ar šo informāciju nekas netiks iesākts.
Kronbergs atzina, ka no 11 izmeklēšanas iestādēm 98% uzsākto kriminālprocesu ir Valsts policijā, un "tas ir liels apjoms papīra formātā, bet tas nekādā veidā neietekmē informācijas ievadīšanas ātrumu datu bāzēs".
Valsts policijā sola, ka tuvākajā laikā likumsargiem būs iespēja strādāt digitāli, kas nozīmē – mazāk rakstu darbu papīra formātā, vairāk laika fiziskai izmeklēšanai. Turklāt tiek uzsvērts, ka sajūta – "policija taču nestrādā" – cietušajiem rodoties komunikācijas trūkuma dēļ.
