Daudzu sapnis piedalīties Rīgas maratonā un saņemt īpašu Latvijas simtgadei veltītu medaļu ar Mildas attēlu piepildījās daļēji. Distance noskrieta, bet medaļa kaklu nerotā. Izrādījās, visiem nepietika.

Darvas piliens medus mucā sociālos tīklos maratona dalībnieku vidū izraisīja neizpratni – kā simtgades sporta svētkos varēja pieļaut tādu neprecizitāti.

Kāds tik ļoti vēlējās jau svētdien nofotografēties ar medaļu maratona atmosfērā, ka nācās lūgt, lai medaļu aizdod. “Beigu beigās mēs atnācām pēc medaļām, un tās bija beigušās. Mēs tiešām bijām vīlušies. Vajadzēja tā kā fotografēties pēc tam,” stāsta maratona dalībniece Ludmila Sibiļeva. “Mēs aizņēmāmies to medaļu no viena puikas, kurš stāvēja blakus. Viņam bija bail, ka mēs kaut kur aizmuksim ar to medaļu. Bija kauns, tik tiešām,” saka Sibiļeva.

Lielā dalībnieku interese saņemt īpašo medaļu, šogad maratona organizatorus pārsteidza nesagatavotus. Bet ne tas vien. Izrādās - arī paši skrējēji rīkojušies negodprātīgi, piesavinoties liekas medaļas. 

“Ja jūs varat iedomāties to procesu, kad medaļas tiek dalītas: desmitiem tūkstošu cilvēki iziet cauri [finiša koridoram] un kāds paņem vienu lieku, kāds nočiep no medaļas dalīšanas galda un uz to lielo apjomu, ja mēs runājam par 300 medaļām, mēs saprotam, ka tas nekas nav,” saka maratona rīkotājs Aigars Nords.

Tomēr maratona organizatori visus mierina un sola katram izsniegt pienākošos medaļu, sedzot visus pasta izdevumus, ja medaļas būs nepieciešams sūtīt ārpus Rīgas. Medaļas saņems arī dalībnieki no ārzemēm. “Tos visus mēs apzinājuši. Visus zinām, attiecīgi ar viņiem arī sazināsimies un, loģiski, nosūtīsim viņiem medaļas vai uzaicināsim pie mums, lai nāk pakaļ un saņem. Neviens bez Mildas medaļas nepaliks,” sola Nords.

Kopumā bez medaļas svētdien palikuši ap četriem simtiem dalībnieku. Medaļas tiek izgatavotas Dienvidāfrikā.