Par pārkāpumiem saturā, kas apdraud valsts drošību, pašlaik Latvijā ir aizliegtas septiņas ar Krieviju saistītas televīzijas programmas. Tās izplatīja Kremļa propagandu, skaidroja NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete.
Vēl 36 programmas Latvijā aizliegtas sankciju pārkāpumu dēļ. Savukārt 16 programmas vairs nerāda, jo NEPLP nespēj identificēt programmu pārstāvjus.
“Šobrīd varu teikt, ka kabeļoperatori ievēro padomes pieņemtos lēmumus. Tas, kādu informāciju mēs saņemam arī no pašiem kabeļoperatoriem, ka aktivizējas nelegālo pakalpojumu sniedzēji. Šī situācija no padomes puses ir apzināta, un mēs proaktīvi esam sākuši to risināt. Saeimā pavisam nesen tika pieņemti likuma grozījumi, ka
par nelegālu iekārtu izmantošanu var sodīt ne tikai pakalpojuma sniedzējus, bet arī lietotājus,” norādīja Druviete.
Likuma grozījumi stājās spēkā marta vidū. Tie paredz administratīvo atbildību par nelegālas sistēmas uzstādīšanu, ierīkošanu, instalēšanu vai izmantošanu personīgiem mērķiem. Par to draud naudas sods līdz 700 eiro. Savukārt juridiskām personām maksimālais sods divtik lielāks – līdz 1400 eiro.
Šo divarpus mēnešu laikā policijai darba nav trūcis. “Kopš likuma izmaiņām Valsts policija Rīgas reģionā par nelegālo televīziju ir uzsākusi 13 administratīvā pārkāpuma procesus, tajā skaitā sešus pret juridiskām personām par izmantošanu un vienu pret fizisku personu. Uzsāktas arī vairākas resoriskās pārbaudes. Zemgales reģionā par minēto likuma pārkāpumu tika sākti divi administratīvā pārkāpuma procesi pret vienu fizisku un vienu juridisku personu. Latgales reģionā ir sākts viens administratīvais process, savukārt Vidzemes reģionā – uzsākta resoriskā pārbaude,” pastāstīja Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska.
Policija nelegālās iekārtas var konstatēt, pat neieejot personas dzīvesvietā.
Likumsargi aktīvi veic pārbaudes, tajā skaitā publiskās vietās. Kā norādīja policijā, katru nedēļu Rīgas reģionā vien veic aptuveni 50 pārbaudes.
Turklāt pērn decembrī veiktā aptauja liecina, ka piektdaļa iedzīvotāju tobrīd lietoja nelegālo saturu. “Protams, iedzīvotājiem ir izveidojušies mediju lietošanas paradumi un tos mainīt varētu būt gana grūti. Tas, iespējams, ir iekšējs šoks par to, kas tagad ir noticis. Tāpēc ir skaidrs, ka daļa iedzīvotāju meklē šīs iespējas.
Vienīgais veids ir nodrošināt alternatīvu – daudzveidīgu, kvalitatīvu vietējo saturu,” sacīja Druviete no NEPLP.
Ar informatīvās kampaņas palīdzību NEPLP plāno mainīt sabiedrības uzskatus par nelegālā satura lietošanu. Savukārt augusta beigās padome cer saņemt pētījuma rezultātus par iemesliem, kāpēc cilvēki meklē veidus, kā skatīties aizliegtās programmas.
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā vairāku desmitu Krievijas un Baltkrievijas TV kanālu rādīšana Latvijā pārtraukta. NEPLP uzsvēra, ka tas darīts, lai novērstu draudus Latvijas drošībai.
Vairāku kanālu pārstāvji gan pārsūdzēja lēmumu, un aprīļa beigās tiesa nolēma vismaz pagaidām atgriezt Latvijas informatīvajā telpā vairākus Krievijas telekanālus.
