Neskatoties uz pagājušajā nedēļā izskanējušajiem izmisīgajiem policijas un ekspertu aicinājumiem katram pārdomāt savu braukšanas un iešanas kultūru kopējā satiksmē, cilvēki uz Latvijas ceļiem turpina mirt. Šis mēnesis pamatoti jau nodēvēts par asiņaino novembri. Ceļu satiksme prasījusi 21 cilvēka dzīvību. Pārsvarā tie ir gājēji.
Šajā mēnesī gājēji nobraukti Garkalnē, Ventspilī, Jelgavā, Inčukalnā, Vangažos, Lielvārdes, Rēzeknes un Salacgrīvas novados. Novembris liktenīgs izrādījies diviem gājējiem Rīgā un diviem Babītes novadā. Šai asiņainajai kartei diemžēl jāpievieno arī traģiskas avārijas Rugāju, Ludzas un Babītes novados, kurās, automašīnām apgāžoties, bojā gāja kopumā pieci cilvēki. Transportlīdzekļu sadursmēs Lielvārdē un Skrīveros mira vēl trīs cilvēki. Ogrē dzīvību zaudēja auto notriekts velosipēdists.
Visas traģēdijas ar gājējiem, izņemot vienu, notikušas diennakts tumšajā laikā, kas liek vēlreiz aizdomāties, ka atstarotājs var izrādīties tieši dzīvības vērtībā. Vairākos negadījumos autovadītājs bijis alkohola reibumā. Policijā skaidro – situācijas uzlabošanai ir jāīsteno vesels pasākumu komplekss, proti, uz ceļiem jāatgriežas lielam skaitam stacionāro un pārvietojamo fotoradaru, jāpalielina netrafarēto policijas auto skaits, jāveic masveida alhohola pārbaudes.
"Diemžēl mēs redzam, ka tomēr diezgan liels skaits turpina braukt pie stūres dzērumā. Viens piemērs – vakar agri no rīta bija diezgan smags ceļu satiksmes negadījums ar cietušajiem. Autovadītājam 2,24 promiles alkohola organismā," stāsta Normunds Krapsis, Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks.
CSDD jau nākamnedēļ plāno sākt jaunu kampaņu pret ātruma pārsniegšanu uz ceļiem, kā arī atzīst – mūsu sabiedrībā tomēr diemžēl neiztikt bez sodu palielināšanas, kas tuvākajā laikā arī notiks.
"Gan par atļautā ātruma pārsniegšanu – tiks pietiekoši būtiski mainīti sodi par mazajiem ātruma pārsniegšanas gadījumiem. Tiks skatīts arī jautājums par transporta līdzekļa konfiskāciju attiecībā uz transporta līdzekļa vadīšanu alkohola reibumā. Un tiks arī skatīti jautājumi par gājēju sodu palielināšanu," skaidro CSDD valdes loceklis Jānis Golubevs.
Gan CSDD, gan policijā uzreiz norāda – viena pati sodu paaugstināšana situāciju neuzlabos, taču tas būs posms plašākā ceļu satiksmes drošības uzlabošanas ķēdē. Abas institūcijas arī uzsver – vieni neesam cīnītāji, jāmainās sabiedrības attieksmei pret ceļu drošību. Tam piekrīt arī Ivars Austers – psihologs, kurš īpaši pētījis autovadītāju domāšanu. Viņa ieskatā uz autovadītāja psiholoģiju lielāku iespaidu nekā sodi atstāj līdzcilvēku publiskais nosodījums:
„Es paņemšu kādu ekstrēmāku piemēru. Ir pedofili, bet tos cilvēki neatbalsta. Gluži pretēji – to uzskata par marginālām uzvedības formām, pret ko visi cīnās. Autovadīšana, piemēram, būtiski pārsniedzot ātrumu, ir ne mazāk sabiedrībai traucējoša un sabiedrību deformējoša uzvedības forma. Jautājums ir – kas notiek? Vai man blakussēdētājs aizrāda, vecīt – tā nevar dažādu iemeslu dēļ, vai no otras puses – varbūt, ka man ir bail, ka mani kāds ieraudzīs."
Lai lemtu par to, ko darīt, lai apturētu cilvēku bojāeju uz ceļiem, nākamo pirmdien sasaukta ārkārtas Ceļu satiksmes drošības padomes sēde.
