Panorāma

Panorāma

Panorāma

Ekonomikas ministrija rosinās samazināt PVN arī dabasgāzei

Novembrī reitings krities “Saskaņai” un “Likums un kārtība”

Novembrī reitings krities «Saskaņai» un partijai «Likums un kārtība»

Novembrī atbalsts pieaudzis “Jaunajai Vienotībai”, savukārt pirmajā vietā esošās “Saskaņas” popularitāte pakāpeniski turpina samazināties. Tikmēr pieaudzis neizlēmušo vēlētāju skaits, liecina pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma SKDS veidotā partiju popularitātes aptauja.

Partiju reitingu izmaiņas

Pētījumu aģentūra SKDS aptauju par izvēli Saeimas vēlēšanās, ja tās notiktu rīt, veica no 8. līdz 29. novembrim. Aptaujas perioda sākumā vēl bija spēkā komandantstunda vakaros, savukārt Covid-19 saslimstība pakāpeniski samazinājās.

Pirmajā vietā novembrī ar zemāko rezultātu šogad bijusi partija “Saskaņa”. To atbalstījuši 9,5% respondentu. Otrajā vietā ir “Jaunā Vienotība”, kurai atbalsts pieaudzis par 1,4 procentpunktiem un līdz ar to izdevies apsteigt ilgstoši otrajā pozīcijā esošo Zaļo un Zemnieku savienību.

Tālāk seko Nacionālās apvienība un “Attīstībai/Par!”, kurām arī bijis neliels kāpums. Par vienu procentpunktu, salīdzinot ar oktobri, pieaudzis reitings “Progresīvajiem”, pēc tam ļoti līdzīgi rezultāti Jaunajai konservatīvajai partijai, Latvijas Krievu savienībai un Latvijas Reģionu apvienībai.

Savukārt lejasgalā ir jaunās partijas, no kurām labākais rezultāts bijis Aināra Šlesera “Latvija pirmajā vietā”.

Ja neizlēmušo balsis sadalītos proporcionāli izlēmušajiem, Saeimā iekļūtu deviņas partijas. Aiz strīpas paliktu gan Šlesers, gan Alda Gobzema “Likums un kārtība”, aprēķinājusi pētījumu kompānija SKDS. 

Jaunās partijas un neizlēmušie

Gobzema gadījumā reitings novembrī bijis zemākais, kopš partija iekļauta pētījumā. Novembra aptauja gan veikta pirms Gobzema tūres pa Latvijas pilsētām, kuras sākumā deputāts trīs reizes tika aizturēts.

“Man būs interesanti redzēt, kas tur būs – vai tas būs nostrādājis vai nebūs, jo troksnis ir liels. Protams, lai būtu vērā ņemams kāpums, pirmais priekšnosacījums ir tas, ka, jābūt “troksnim”, bet tas nenozīmē, ka jebkurš “troksnis” dod plusa punktus,” skaidroja SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Viņš norādīja, ka teorētiski jaunajām partijām ir labas iespējas atbalstu vairot. Par to liecinot cita iepriekš veikta aptauja, kurā esošo partiju atbalstītāji apliecinājuši, ka gribētu redzēt jaunus politiskos spēkus.

“Izskatās, ka tā nelaime ir tāda, ka šie cilvēki tajos pašreizējajos opozicionāros un arī jaunajās partijās īsti nesaskata ļoti pārliecinošus piedāvājums. Bet tas, protams, var mainīties,” sacīja Kaktiņš.

Tikmēr politologs Jānis Ikstens kā galveno tendenci pēdējos mēnešos izcēla neizlēmušo skaitu.

Novembrī 29% aptaujāto atbildējuši, ka nezina, par ko balsot. Tas ir par trešdaļu vairāk nekā septembrī.

Vēl 18% teica, ka vēlēšanās nepiedalīsies.

Ikstens uzskata – diez vai partijām izdosies neizlēmušos pārliecināt. “Es domāju, ka no tiem, kas šobrīd saka, ka viņi prāto un domā, patiesībā mazākā daļa aizies balsot.

Īstenībā tādu milzīgu plašu iespēju kāpināt savu atbalstītāju loku diez vai mēs varam sagaidīt,” sacīja politologs.

Ikstens gan uzsvēra – līdz Saeimas vēlēšanām ir gandrīz gads, kura laikā daudz kas var mainīties.

SKDS aptaujā piedalījās 1805 cilvēki visā Latvijā. Puse aptaujāti klātienē, puse – internetā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt