Panorāma

Briselē protestē pret klimata pārmaiņām

Panorāma

Valsts arhīvu pielāgo VDK dokumentu pārvešanai

Novembrī kritusies "Attīstībai/Par!" un NA popularitāte

Novembrī kritusies «Attīstībai/Par!» un Nacionālās apvienības popularitāte

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Kopš Saeimas vēlēšanām atbalsts krities vairākiem politiskajiem spēkiem. Par to liecina pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma pētījumu centrā SKDS tapušie partiju reitingi. Aptauja veikta laikaposmā no 3. līdz 15.novembrim, kad Valsts prezidents premjera amatam bija nominējis Jaunās konservatīvās partijas valdes priekšsēdētāju Jāni Bordānu.

Atbalsts Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) aptaujā palicis nemainīgs, savukārt popularitāte kritusies “Attīstībai/Par!” un Nacionālajai apvienībai. 

Novembra pirmajā pusē veiktā aptauja rāda, ka

gadījumā, ja Saeimas vēlēšanas notiktu šobrīd, partiju spēku samērs parlamentā būtiski nemainītos.

Pirmajā vietā joprojām būtu “Saskaņa”, tai sekotu Jaunā konservatīvā partija un KPV LV. Salīdzinot ar oktobra aptauju, “Attīstībai/Par!” reitings ir nokrities par 2,2 procentpunktiem, savukārt Nacionālajai apvienībai – par 2,5 procentpunktiem. 

Partiju reitingi

Politologs Juris Rozenvalds norādīja, ka reitingi kritušies partijām, kuras zināmā mērā ar saviem iebildumiem lika šķēršļus Bordānam. "Parastais vēlētājs jau nemēģina iedziļināties detaļās, bet publiskajā telpā bija redzams, ka bija iebildumi no “Attīstībai/Par!”, iebildumi bija no Nacionālās apvienības, un zināma daļa respondentu viņus par to ir sodījusi, novēršoties un pazeminot atbalsta procentu," teica politologs.

Atbalsts par gandrīz diviem procentpunktiem samazinājies arī KPV LV,

tomēr politologs norāda, ka kritums nav būtisks. "Viena daļa viņu vēlētāju varbūt gaidīja no viņiem aktīvāku rīcību, bet tās izmaiņas ir samērā nelielas, kuras varētu uzskatīt arī par nejaušu mērījuma situāciju, kura varbūt var mainīties tālāk uz priekšu," viņš paskaidroja.

Tikmēr Zaļo un Zemnieku savienībai pēc vēlēšanu laikā piedzīvotā krituma reitings ir mazliet pieaudzis. Nelielās svārstības gan iekļaujas statistiskās kļūdas robežās. Tikmēr līdz 17 procentiem pieaudzis to aptaujas dalībnieku skaits, kas nezina, par ko vēlēt. Kopš vēlēšanām neizlēmušo skaits ir pieaudzis par trešdaļu.

Socioloģisko pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš kā būtisku faktoru norāda neizlēmušo iedzīvotāju skaita kāpumu. "Tā lielā lieta ir tas, ka mēs redzam - atgriežas tās lietas, kas bija redzamas pirms vēlēšanām. Mums diezgan būtiski pieaug to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem vairs nav viedokļa, kuri skatās uz to visu, ir apmulsuši un saka: “Nezinu, par kuru te no visām šīm partijām es varētu balsot.""

SKDS aptaujā piedalījās 833 respondenti no visiem Latvijas reģioniem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti