Raksturojot situāciju kopumā, SPKC norāda, ka tāpat kā vairākās citās Eiropas reģiona valstīs arī Latvijā laika periodā no 4. oktobra līdz 5. decembrim ievērojama gripas aktivitāte netika novērota, kas atbilst bāzes jeb starpsezonu līmenim.
Aizvadītajā nedēļā ievērojami sarucis reģistrēto akūto augšējo elpceļu infekciju gadījumu skaits. Šis rādītājs samazinājies no 1754 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju nedēļā no 22. līdz 28. novembrim līdz 1270,3 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju pagājušajā nedēļā. Taču kopumā laika periodā no 4. oktobra līdz 5. decembrim pacientu vēršanās ambulatorajās ārstniecības iestādēs akūto augšējo elpceļu infekciju gadījumos, salīdzinot ar iepriekšējās sezonas un pēdējo piecu sezonu vidējiem rādītājiem, bijusi ievērojami augstāka.
SPKC ziņo, ka visaugstākā intensitāte novērota tieši bērnu vecumā līdz 14 gadiem vidū, Liepājā, Gulbenē un Daugavpilī.
Arī ambulatorajās iestādēs vērsušos pacientu skaits ar pneimoniju pagājušajā nedēļā sarucis no 42,4 gadījumiem līdz 31,2 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. SPKC norāda, ka pneimonijas gadījumu skaits novembra beigās pieauga pēc ievērojama krituma ap valsts svētku laiku, kad bija īsā darba nedēļa.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Nacionālā mikrobiologijas references laboratorijā kopš sezonas sākuma, par kuru tiek uzskatīta gada 40. nedēļa, proti, laika periods no 4. līdz 10. oktobrim, izmeklēti vairāk nekā 587 pacientu klīniskie paraugi. Tajos noteikti respiratori sincitiālie vīrusi, rinovīrusi, adenovīrusi, cilvēka metapneimovīrusi un citi elpceļu infekciju vīrusi, taču gripas vīrusi klīniskajos paraugos nav apstiprināti.
Līdz šim šajā sezonā slimnīcas nav ziņojušas par stacionētiem gripas pacientiem, taču iepriekšējā 2020.-2021.gada sezonā kopumā bija paziņots par diviem stacionētiem pacientiem ar aizdomām par gripas infekciju. Par to bija ziņojusi Bērnu klīniskā universitātes slimnīca. Savukārt 2019. -2020. gada sezonā monitoringā iesaistītajās 11 slimnīcās kopumā bija stacionēti 1249 pacienti ar diagnozi gripa un 239 pacienti ar diagnozi gripas izraisīta pneimonija.
Veicot gripas monitoringu un vērtējot gripas epidēmijas iepriekšējās 2019. -2020. gada un 2018. -2019. gada sezonās, SPKC secinājis, ka Latvijā 56% līdz 66% no stacionētajiem pacientiem gripas gadījumos bija bērni līdz 14 gadu vecumam, bet stacionētie gripas pneimonijas gadījumos lielākoties (70-90%) bija vecumā virs 15 gadiem. Savukārt lielākais īpatsvars mirušo vidū bija pacienti vecumā virs 70 gadiem. Gandrīz visiem mirušajiem bijusi viena vai vairākas hroniskas saslimšanas. Visbiežāk noteiktas hroniskas sirds un asinsrites saslimšanas, kā arī citas, piemēram, hroniskas elpceļu slimības, cukura diabēts, nieru un aknu saslimšanas, onkoloģiskās saslimšanas un adipozitāte.
SPKC atgādina, ka vakcinēties pret Covid-19 un gripu var arī vienlaicīgi. Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju slimību un hospitālās epidemioloģijas konsultatīvā dienesta vadītājs Uga Dumpis uzsver, ka vakcinācija pret gripu ir efektīvākais veids, kā samazināt gripas izplatību un novērst slimības sarežģījumus.
"Jāvakcinējas katru gadu. Obligāti jāvakcinējas cilvēkiem virs 65 gadu vecuma, pacientiem ar hroniskām plaušu, sirds, nieru un vielmaiņas slimībām, kā arī pacientiem ar imūno deficītu vai imūnsupresijas laikā. Jo vairāk sabiedrībā būs vakcinēti seniori un riska grupas pret gripu, arī stacionāros nonāks mazāk pacienti. Šajā sezonā tas ir īpaši būtiski, kad Latvijā ir Covid-19 pandēmija," skaidro Dumpis.
Viņš atzīmē, ka, ja nav vēl saņemta vakcīna pret gripu, to var darīt arī šobrīd, negaidot brīdi, kad Latvijā būs gripas slimnieku pieaugums.
Turklāt gripas vakcīnu var saņemt kopā ar vakcīnu pret Coivd-19. "Ja kāda ārstniecības persona apgalvo ko citu, aicinu iepazīties ar jaunāko zinātnisko informāciju, kas norādīta Covid-19 vakcinācijas rokasgrāmatā," piebilst infektologs.
Šogad valsts apmaksātas pretgripas vakcīnas ārstniecības iestādēs, vakcinācijas kabinetos vai pie sava ģimenes ārsta var saņemt iedzīvotāji, kas ir ārstniecības personas vai ārstniecības atbalsta personas, seniori vecumā no 65 gadiem, kā arī pieaugušie un bērni, kuri slimo ar hroniskām slimībām, piemēram, plaušu, kardiovaskulārām, vielmaiņas, nieru, psihoneiroloģiskām slimībām, ar imūndeficītu vai personas, kas saņem imūnsupresīvu terapiju. Tāpat šajā grupā ietilpst sociālās aprūpes centru darbinieki un klienti, bērni līdz divu gadu vecumam, kā arī grūtnieces.
