De Facto

Pie veterinārārstiem meklē prettārpu zāles Covid-19 ārstēšanai

De Facto

De Facto

Princips "ātri ciet, ātri vaļā" tā arī palika uz papīra

Novēloto Covid-19 lēmumu hronoloģija jeb kā princips «Ātri ciet, ātri vaļā» palika tikai uz papīra

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Kā politiķi šovasar atlika Covid-19 ierobežojumus līdz brīdim, kad būtībā jau bija par vēlu, lai spētu saprātīgā veidā situāciju glābt – Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" apkopojis notikumu hronoloģiju.

Pēc 2020. gada sākuma Covid-19 pandēmijas apkarošanas veiksmes stāsta, iemidzinošās vasaras un pietiekami skarbās aizvadītā gada ziemas varēja šķist, ka politiķi šovasar ne vien izstrādās plānus nākamajam Covid-19 pandēmijas uzliesmojumam, bet arī strikti pieturēsies pie tiem. Taču tā nenotika. Arī šoreiz labā situācija vasarā izrādījās pietiekami iemidzinoša, un galu galā pietrūka politiskās gribas iedzīvināt pašu akceptēto principu "Ātri ciet, ātri vaļā".  

Pašā vasaras vidū saslimstība ar Covid-19 beidzot bija rimusies, slimnīcas nesen kā slēgušas ziemā izveidotās nodaļas infekcijas ārstēšanai.

6. jūlijs. Sadarbības padomes sēde. Kumulatīvais saslimšanas rādītājs 14 dienās uz 100 000 iedzīvotāju – 38

Veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") prezentēja drošības pasākumu stratēģiju rudenim pēc luksofora principa ar moto: "Ātri ciet, ātri vaļā". Plāna prezentācijā ietverts arī atgādinājums par iepriekšējās ziemas pieredzi: pārāk vēlu reaģējot, ir pārāk daudz saslimušo, pārāk lēns [saslimstības] kritums, pārāk augstas izmaksas.

6. jūlijā preses konferencē pēc Sadarbības padomes sēdes Pavļuts sacīja: "Mēs prezentējām desmit praktiskas rīcības soļus, kuri mums visiem kopā, visām ministrijām un citām pusēm būtu jāsper, lai rudenī būtu pēc iespējas gatavāki."

Saskaņā ar šo plānu drošības pasākumiem bija jāmainās pie 20, 100, 100–200 un 200+ saslimšanas gadījumiem divās nedēļās uz 100 000 iedzīvotāju. Pie pēdējās iedaļas būtu jāiedarbina D+ scenārijs straujai sabiedrības mobilitātes mazināšanai. Daļēji šis scenārijs ir iedarbināts šobrīd. Nevienā no punktiem ierobežojumi nebija paredzēti vakcinētajiem.

14. jūlijs. Ministru kabineta sēde. Kumulatīvais saslimšanas rādītājs 14 dienās uz 100 000 iedzīvotāju – 30

Pēc nedēļas, 14. jūlijā, valdība vienojās, ka no 1. oktobra ārstniecības, sociālās aprūpes centru un izglītības jomā strādājošajiem būs pienākums būt vakcinētiem, bet darba devējam dotas iespējas atlaist nevakcinētos.

"Mēs šodien valdībā esam pieņēmuši vienu diezgan smagu lēmumu saistībā ar prasībām, kādas ir konkrētajās profesijās, tai skaitā pedagogiem, lai šo darbu veiktu arī Covid-19 pandēmijas apstākļos," tai dienā sacīja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija).

Taču ne tikai opozīcija, bet pat ne visas koalīcijas partijas Saeimā nebija gatavas atbalstīt šo projektu.

"Likumprojekts ir kļuvis par tādu kā spiediena politikas, rupja spēka politikas simbolu, kas nedos vēlamo rezultātu. Man šķiet, ka šim likumprojektam būtu jāliek miers," 1. septembrī teica Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars.

Projekts Saeimā iestrēga, un galu galā augusta beigās to atsauca. Augusta beigās valdība pēc būtības atteicās arī no luksofora principa ierobežojumu uzlikšanā.

30. augusts. Sadarbības padomes sēde. Kumulatīvais saslimšanas rādītājs – 118.

"Es nesaku, ka [luksofora princips] novecojis, bet apstākļi visu laiku ir mainīgi. Skaidrs ir nospraust virsmērķi – ka skolas ne tikai uzsāksies 1. septembrī, bet arī pēc iespējas turpināsies visa mācību gada garumā un ka mūsu labā ekonomiskā attīstība un izaugsme varēs arī turpināties," todien teica premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").

2. septembris. Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sēde. Kumulatīvais saslimšanas rādītājs – 148.

2. septembrī veselības ministrs Daniels Pavļuts intervijā raidījumam "De facto" atzina: "Visi šie pasākumi, protams, ir sabiedrībai apgrūtinoši. Un politiķi par to ir ļoti nobažījušies, līdz ar ko šajā brīdī valdība konstatēja, ka ieviest papildu drošības pasākumus ir pāragri, tai pašā laikā skaidras atbildes par to, kādi drošības pasākumi tiks ieviesti, vēl nav."

Tobrīd politiķi apsvēra iespēju ierobežojumu noteikšanā vadīties pēc slimnīcu noslodzes. Tikai pēc divām nedēļām, 14. septembrī, tiek piedāvāti risinājumi, kurus sola pieņemt vēl pēc nedēļas – 21. septembrī. Kamēr politiķi domā, saslimstības rādītāji jau pārkāpuši 200 gadījumu slieksni, kas tiek uzskatīts par ļoti augsta riska robežu.

8. septembris. Kumulatīvais saslimšanas rādītājs – 204.

Tās dienas rītā premjers Krišjānis Kariņš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" uz jautājumu, vai valdībai ir padomā konkrētas lietas šim rudenim, atbildēja: "Mums jau daudz kas ir, šie pamatakmeņi mums ir ielikti, mums ir izstrādāts, ko Veselības ministrija piedāvā, tas tā sauktais luksofora princips, kur ir tā saucamie zaļie pasākumi, kur visi ir vakcinēti, piemēram, kā mēs šeit studijā, tad ir dzeltenās zonas, kas ir ar sertifikātu vai negatīvu testu, un tad ir pārējās zonas, kur ir nezināms statuss – ir vai nav vakcinēti, vai ir tests, un katrā šādā iekštelpu zonā ir savs regulējums."

14. septembris. Ministru kabineta sēde. Kumulatīvais saslimšanas rādītājs – 272.

Valdība vienojas, ka anulētā luksofora principu varētu nomainīt drošo zonu princips, kur aizvien vairāk pakalpojumu kļūst pieejami tikai cilvēkiem, kuri ir vakcinēti vai izslimojuši. Būtiskākā atšķirība no vasarā izstrādā plāna – pat pie ļoti augstās saslimstības aizvien ir salīdzinoši maz ierobežojumu nevakcinētajiem. Pret būtiskiem ierobežojumiem iebilst ekonomikas  ministrs Jānis Vitenbergs (NA), atzīmējot, ka "atgriezties pie preču sarakstiem vai citiem diezgan sarežģītiem lēmumiem, kurus sabiedrība neuztver ar tādu pozitīvu attieksmi, pie tā noteikti nevajadzētu atgriezties un lieki cilvēkus kacināt". Bet valdības vadītājs sola, ka pēc nedēļas varētu lemt par konkrētiem pasākumiem, ko šajos apstākļos vislabāk darīt.

21. septembris. Ministru kabineta sēde. Kumulatīvais saslimšanas rādītājs – 333.

Valdība 21. septembrī beidzot vienojās par stingrākiem ierobežojumiem nevakcinētajiem, bet tos vēl nepieņēma. Kā arī beidzot atgriezās pie idejas par pienākumu vakcinēties veselības, izglītības un sociālajā sfērā strādājošajiem.

Šīs valdības sēdes laikā tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) aicināja "atzīt, ka Saeima ir ļoti rupji un ļoti bīstami visai Latvijai kļūdījusies, jūlijā noraidot mūsu iesniegto likumprojektu par vakcinēšanās nepieciešamības pasākumiem, kas bija ļoti maigs likums, patiesību sakot."

28. septembris. Ministru kabineta sēde. Kumulatīvais saslimšanas rādītājs – 427.

Valdība tikai 28. septembrī apstiprināja rudens drošības pasākumus, paredzot, ka no 11. oktobra teju visi pakalpojumi iekštelpās būs pieejami ar Covid-19 sertifikātu – vakcinētajiem, pārslimojušajiem vai testētajiem. Bet līdz 15. novembrim tiek dots laiks vakcinēties tiem, kuriem šī prasība tiek noteikta kā obligāta darba pienākumu veikšanai.

8. oktobris.  Kumulatīvais saslimšanas rādītājs – 784.

Taču ir par vēlu un Covid-19 izplatība uzņem aizvien straujāku tempu, ik dienas prasot ne vien vairāk gultu slimnīcā, bet arī vairāk dzīvību. Valdība nolemj no 11. oktobra uz trim mēnešiem izsludināt ārkārtējo situāciju.

"Šobrīd vīruss mūs apsteidz," preses konferencē pēc lēmuma pieņemšanas spiests atzīt premjers.

11. oktobris. Stājas spēkā pirmie būtiskākie ierobežojumi. Kumulatīvais saslimšanas rādītājs –  909.

18.oktobris. Krīzes vadības padomes sēde. Kumulatīvais saslimšanas rādītājs – 1307.

Tomēr tikai pusotru nedēļu vēlāk, 18. oktobrī, jālemj par jauniem ierobežojumiem, jo ir skaidrs, ka nekas no ieviestā nestrādā pietiekami labi. Premjers atvainojas vakcinētajiem par to, ka ar līdzšinējiem pūliņiem nav pieticis.

21. oktobris. Kumulatīvais saslimšanas rādītājs – 1463.

No 21. oktobra gandrīz uz mēnesi ir apstādināts teju viss. Ieskaitot skolas, ko solīja turēt atvērtas ilgāk par visu pārējo.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts atzina, ka "Latvijas politiskajā realitātē šādus soļus, kā mēs vasarā minējām, rudenī ieviest bija neiespējami."

KONTEKSTS:

Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju. Mediķi cēla trauksmi par tūlītēju nepieciešamību pēc stingriem ierobežojumiem valstī.

Valdība lēma valstī no 11. oktobra uz trim mēnešiem izsludināt ārkārtējo situāciju, kas Covid-19 pandēmijā ir jau trešā reize. Vienlaikus tika noteikti ierobežojumi ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Tomēr redzot, ka vīrusa izplatība aug un Latvija ir pirmajā vietā pasaulē Covid-19 izplatības ziņā, valdība no 21. oktobra līdz 15. novembrim ieviesa tā dēvēto "lokdaunu" un mājsēdi, bet pēc 15. novembra ikdienas gaitas plašāk varēs atsākt tā dēvētajā "zaļajā režīmā", proti, ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Paredzēts, ka līdz 29. oktobrim tiks pagarināts skolēnu brīvlaiks. 1. novembrī klātienē mācības atsāks 1.–3. klašu skolēni. No 15. novembra mācībās klātienē atgriezīsies 4.–12. klašu skolēni. Šajā laikā attālināti būs jāmācās arī profesionālo skolu un augstskolu studentiem. Savukārt bērnudārzos darbosies dežūrgrupas.

No 20. oktobra vakara un nakts stundās, pēc pulksten 20 un līdz pulksten 5, ārpus savas dzīvesvietas var atrasties tikai noteiktu iemeslu dēļ, un jābūt aizpildītam pašapliecinājumam. Der arī, ja tas uzrakstīts uz baltas lapas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti