Panorāma

No plastmasas atsakās brīvprātīgi

Panorāma

Latvija piedalās "pasaules talkā"

Novadu reforma

Novadu reformas perspektīvas: Viļaka

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Jo mazāka pašvaldība, jo dārgāk tā izmaksā iedzīvotājiem. Tas ir tikai viens no secinājumiem, uz ko valdība balsta ieceri pārveidot Latvijas novadu karti, vairāk nekā trīskārt samazinot pašvaldību skaitu. Bet - ko tas dotu? Izvēloties pa vienam novadam Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē sadarbībā ar pētnieciskās žurnālistikas centru "Re:Baltica", situāciju centās noskaidrot LTV Ziņu dienesta latviešu un krievu redakcijas kopīgi veidotā rubrikā.

Šobrīd Latvijā novadi un lielās pilsētas ir kopskaitā 119. Nevienlīdzība milzīga. Piemēram, Stopiņos uz iedzīvotāju gadā var atļauties tērēt 2622 eiro, kamēr Zilupē pat ne pusi no tā – tikai 1056 eiro.

Bet – ja paliktu vairs tikai 36 pašvaldības, kā iecerēts jaunajā sadalījumā? Kādas perspektīvas tas dotu, piemēram, Viļakai, kas, līdzīgi kā pārējie mazie novadi, nespēj nopelnīt pat pusi no savai uzturēšanai vajadzīgās naudas, bet vēl īpaši izceļas ar dārgiem administratīvajiem tēriņiem un apkārtnē mazāko atbalstu iedzīvotājiem?

Patlaban gan starp topošā Balvu novada sastāvdaļām neviena nespēj nopelnīt pat pusi no savai uzturēšanai vajadzīgās naudas. Pārējo dotē caur valsts budžetu un pašvaldību izlīdzināšanas fondu (dotācijas: Balvi – 51%, Viļaka – 51%, Rugāji – 56%, Baltinava – 58%).

Joprojām tikpat kā nereformētas ir skolas, kur izglītības kvalitāte Rekavas vidusskolā vairāk nekā uz pusi atpaliek no Baltinavas vidusskolas (Rekavas vidusskolā – 24,4%, Baltinavas vidusskolā – 52,7%).

Viļaka atsevišķi uz vienu iedzīvotāju gadā var atļauties tērēt vismazāk (Rugāji – 1708 eiro, Baltinava – 1705 eiro, Balvi – 1594 eiro, Viļaka –1311 eiro). Toties administratīvie izdevumi ir otrie lielākie (Baltinava – 273 eiro, Viļaka – 126 eiro, Rugāji – 109 eiro, Balvi – 106 eiro).

Viļaku kopā ar vēl trim šobrīd atsevišķajiem – Balvu, Rugāju un Baltinavas novadiem – plānots apvienot vienā Balvu novadā, kur kopā būtu gandrīz 20 tūkstoši iedzīvotāju.

Patlaban Viļakā dzīvo tikai ap 4600 iedzīvotāju. Prognozē, ka nākamajā desmitgadē iedzīvotāju skaits saruks vēl par ceturtdaļu.

Teritorijas attīstības indekss, kur ņemti vērā novada ekonomiskie un demogrāfiskie rādītāji, Viļakai dod 111. no 119 vietām.

Taču jaunais Balvu novads varētu būt tikpat veiksmīgs kā Smiltene. Pētnieki secinājuši, ka gan Balvi, gan Smiltene atrodas visai līdzīgos apstākļos. Un

nav pamata, kāpēc pievienotās vērtības ziņā Balviem no Smiltenes būtu jāatpaliek divarpus reizes. Tiek atzīts, ka tieši uzņēmējdarbība ir neizmantotais potenciāls.

Tomēr patlaban Viļakā ir un paliek viens no valstī augstākajiem bezdarba līmeņiem (10,1%). Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras ziņām – brīvu darbavietu novadā nav. Nav arī investīciju to radīšanai. Un nav arī neviena uzņēmējdarbības speciālista.

Drīzumā Viļakas novads izremontēs savu galveno Abrenes ielu. Vietējos iedzīvotājus tas priecē, jo viņi baidās, ka pēc apvienošanās ar Balviem nauda līdz Viļakai vienkārši neaizies.

Laikam sakopt centru tomēr izdosies. Bet kas būs tālāk? Piemēram, Kupravā? Te varētu filmēt seriālu par Černobiļu. Atomsprādziena nav bijis. Radiācijas arī nav. Bet mājas – bez cilvēkiem.

Te padomju laikos bija rūpnīca, dzīvoja divi tūkstoši, tagad 300. Līdz šim neviena reforma Kupravai nav palīdzējusi. Tā saka viens no tiem, kas šo vietu pameta – partijas “Saskaņa” politiķis Andris Morozovs.

“Cilvēki kā turpināja aizbraukt, tā arī turpināja. Vai kāda ražotne jauna atvērās? Nē, neatvērās. Vai no valsts nāca kāda pretimnākšana, lai attīstītu reģionu vai novadu? Arī nē. Tāpēc jāskatās pēc novada reformas – kāds princips būs. Ja būs valsts attīstības plāns, tad – jā.

Pagaidām mēs redzam tikai to, ka tas ir cenšanās samazināt izmaksas uz deputātu skaitu, bet pēc principa – ja vieta paliek lielāka, un deputātu skaits mazāks, – nekas nemainīsies,” norāda bijušais Kupravas iedzīvotājs, partijas “Saskaņa” politiķis Andris Morozovs.

Ka Viļakas novadā nav darba vietu – tam nepiekrīt Anita Upīte. Viņas ģimene audzē gaļas lopus. Strādiekus vajag. Bet to nav.

“Tie, kas ir nodzērušies, tie ir nodzērušies un tie, kas ir darba meklētāji, tie ir darbu atraduši, kuri ir strādnieki. Bet tie, kas uz pabalstiem sēž, tiem neko nevajag vairāk. Es domāju, ka tā ir visur. Un, cik es lasu un skatos TV, tad ir mūžīgas sūdzības, ka nav, kas strādā. Ļoti vajag pie siena sagatavošanas, skābsiena," skaidro zemnieku saimniecības īpašniece, Viļakas bāriņtiesas vadītāja Anita Upīte.

Vienlaikus Anita vada arī vietējo bāriņtiesu. Tātad ir pašreizējā mazā novada darbiniece. Un ir pret reformu.

"Uz šo brīdi mūs apmierina Viļakas novads, un es domāju – mums nav nekādas vajadzības pievienoties Balviem.

Ja ir runa, ka tiks apvienoti četri novadi, mēs visi četri neesam no tiem bagātajiem un, apvienojot četrus nabagus, viens lielais bagātais nesanāks," uzskata Upīte.

Uzrāviena nebūs, ja par pašvaldībām atbildīgā ministrija jaunizveidotos novadus atstās vien pašu ziņā. Kā tas bijis pēc iepriekšējās reformas, kad pieņemti nepārdomāti un tuvredzīgi lēmumi.

"Domā, ka tagad būs kaut kas labāks? Es stipri šaubos! Pie mums nav, kam vadīt. Gribētāji ir bet šite (rāda) – nav! (..) Es priecājos, ka Finanšu ministrija tagad ir pateikusi – stop! Pašvaldībām nedot vairs kredītus. Jo, ja mēs paskatāmies, kā tie kredīti – nu ne jau visi, bet liela daļa tiek izcūkoti, izķēzīti, tad mati gaisā ceļas," – tā bijušais Viļakas novada izpilddirektors Aldis Pušpurs.

Ar cerību nevis uz reformu, bet uz vietējām iespējām raugās Elīna Sprukule. Pēc pāris Rīgā nodzīvotiem gadiem atgriezusies šeit. Mācās Rēzeknes Tehnoloģiju augstskolā un vasarā strādāja Viļakas novada jauniešu iniciatīvas centrā.

"Klasesbiedri pārsvarā daudzi šobrīd ir Rīgā, bet ir arī kādi, kas te strādā, daži ir sākuši savu uzņēmējdarbību. Domāju, ka vienmēr var atrast kādu opciju, lai sevi attīstītu, lai paliktu šeit uz vietas," uzskata studente Elīna Sprukule.

Saliekot kopā dažādas prognozes, pēc reformas pirmais redzamākais varētu būt ap 6% ietaupījums no pašreizējā budžeta. Viļakā tie būtu ap 81 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā. Ko ar ietaupīto darīt? Tikai viens piemērs – ja Viļaka pērn atbalstam uzņēmējiem varēja atvēlēt 16 000 eiro, tad reformas nestais ietaupījums to ļautu palielināt aptuveni 23 reizes.

Protams, kādam mērķim ietaupīto izmantot – to lemtu jau jaunais lielais novads. Par ko domas sakrīt gan tiem ekspertiem, kas reformu vairāk atbalsta, gan tiem, kuri ir pret?

"Pēc būtības pašai Viļakai nobīdītos rūpes par savas teritorijas, teiksim, šo kopējo funkciju izpildi – gan par izglītību, gan par infrastruktūru, gan par komunālo saimniecību, gan par sociālo nodrošināšanu šiem cilvēkiem un tamlīdzīgi," skaidro ekonomikas ziņātņu doktors Andris Miglavs.

"Summāri to gudro cilvēku masa, kas sanāks kopā un pieņems racionālus un gudrus lēmumus par nākotni, potenciāli lielāka. Nu tā izlase, no kā izvēlēties gudrākos cilvēkus, kas pieņems lēmumus par to, lai bagātība būtu visiem – varbūtība ir lielāka. Varbūtība ir lielāka lielā reģionā nekā mazā reģionā," norāda profesors, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.

Tomēr abi eksperti atzīst – ir daudz jautājumu uz kuriem pašvaldībām vēl pirms reformas būtu ļoti svarīgi saņemt atbildes no valdības. Arī par to runāsim šajā rubrikā turpmāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti