Sadaļas Sadaļas

Novadu reforma: ST lēmums Ogres un Limbažu novadu lietā būs 12. martā

Satversmes tiesa beigusi uzklausīt sūdzības iesniedzēju un ekspertu viedokļus lietā pēc sūdzībām par Ikšķiles novada un Tīnūžu novada pievienošanu Ogres novadam un Skultes pagasta atdalīšanu no Limbažu novada. Abu novadu un Saeimas pārstāvji tiesā trešdien debatēs apmainījās ar galīgajiem secinājumiem lietā. Satversmes tiesas lēmums šajā lietā paredzēts 12. martā. 

Satversmes tiesas nolēmums pirmajā lietā par novadu reformu būs 12. martāJānis Kincis

Pēc Ikšķiles un Limbažu pašvaldību sūdzībām ierosinātās lietas apstākļu izzināšanai bija nepieciešamas piecas Satversmes tiesas sēdes. Vērtējot novadu reformas likuma sagatavošanas atbilstību Satversmei un Eiropas vietējo pašvaldību hartai, uzklausīti vairāku juristu, zinātnieku, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Bankas, Valsts kontroles, Saeimas pārstāvju viedokļi. Tiesu debatēs advokāti – Ikšķiles pārstāvis Matīss Šķiņķis un Limbažu novada pārstāvis Artis Stucka – teicās jutuši tiesā uzaicināto ekspertu piekrišanu sūdzībām par novadu izveides kritēriju piemērošanu un pilnvērtīgu konsultēšanos reformas izstrādes īsajā laikā.

Šķiņķis skaidroja: “Neviens šobrīd nevar pateikt, kādēļ un pēc kādiem kritērijiem vadoties Ikšķile pašvaldības darbība ir izbeidzama, un kādēļ, piemērojot vienus un tos pašus kritērijus, piemēram, Saulkrastu kopienai ļauts pašorganizēties arī turpmāk. Tādēļ, manuprāt, nav iespējams nonākt pie cita secinājuma, kā vien pie tā, ka likumdevēja lēmums, arī pieņemot apstrīdētās tiesību normas, ir bijis patvaļīgs."

Savukārt Stucka norādīja: "Šodien mums pat nav iespējams noskaidrot sākotnējos konsultācijās apzinātos viedokļus. Savukārt Saeimas komisijas sēdēs pašvaldībām nepaskaidroja apspriežamo jautājumu loku, tāpēc tās stāstīja par darba rezultātiem, pieminēja vajadzību veidot reģionālās pašvaldības. Tās uzdeva jautājumus un nesaņēma atbildes. Šādas vienkāršas parunāšanas rezultātā pieņemti būtiski lēmumi, par kuriem pašvaldībām bija liela neizpratne un tās sajutās nesadzirdētas."

Tiesu debatēs izskanēja, ka ne vienmēr var strādāt princips par apvienotu pašvaldību lielāku varēšanu. Pēc vienas piegrieztnes voluntāri apvienojot dažādu situāciju novadus, būtiski skartas pašvaldības intereses un to būtība, uzsvēra Ikšķiles pārstāvis.

Savukārt Stucka atgādināja, ka, pēkšņi parādoties idejai Skultes pagastu pārlikt no Limbažu novada uz jaunveidojamo Saulkrastu novadu, nenotika pietiekamas diskusijas, lai gan šis pagasts bijis būtisks Limbažu novada ilgtspējīgai attīstībai. Saeimas pārstāvis lietā advokāts Lauris Liepa savā runā atgādināja, ka visām pašvaldībām bija dots vienlīdz ilgs laiks reformas plāna novērtēšanai, savukārt līdz ar rosinājumu par Saulkrastu novada izveidi Limbažu novadam paredzēts pievienot Alojas un Salacgrīvas novadus. Turklāt pašvaldību tiesības iegūt finansējumu funkciju nodrošināšanai no izlīdzināšanas fonda nemainīsies arī pēc reformas.

“Uzaicinātie eksperti pārmeta, ka nav ekonomiskās projekcijas [reformas pamatošanai]. Jā, es piekrītu, ka tas būtu labi un pareizi, bet mums šo izejas datu nav. Tieši tādēļ, ka pašas pašvaldības nav pacentušās būt precīzas savu saimniecisko rēķinu uzturēšanā. Un tāpēc vienīgais pamatojošais datu apjoms, ar ko deputāti varēja operēt, pieņemot lēmumu par administratīvi teritoriālo reformu, bija dati, kas ir precīzi un rūpīgi jeb, kā izteicās viens no lietas dalībniekiem, pieaicinātajiem ekspertiem, ekselenti apkopoti pašvaldību profilos, kas bija deputātu rīcībā pirms lēmuma pieņemšanas,” atzīmēja Liepa.

Vairāki eksperti atbildēs Satversmes tiesas tiesnešiem kritiski izteicās par novadu reformas sasteigtību, kas radījis iespaidu par tikai vienu mērķi – iespēt novadu robežu pārzīmēšanu gadu pirms šovasar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Satversmes tiesa spriedumu lietā plāno paziņot pēc nedaudz vairāk nekā mēneša – 12. martā.

KONTEKSTS:

Satversmes tiesā ir ierosinātas vēl vairāk nekā 10 līdzīgas lietas, ko izskatīt jāpagūst līdz jūnijam, kad notiks pašvaldību vēlēšanas, pēc kurām darboties sāks jaunie novadi.

Saeima pērn 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.

Valsts prezidents Egils Levits saņēma 46 pašreizējo pašvaldību vadītāju parakstītu vēstuli ar lūgumu reformas likumprojektu kā nepietiekami argumentētu nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, tomēr Valsts prezidents izsludināja Administratīvi teritoriālās reformas likumu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt