Valdības otrdien apstiprinātajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas informatīvajā ziņojumā teikts, ka autoceļu atjaunošana nepieciešama, lai pēc pašvaldību reformas nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju sasniegt jaunos novadu centrus. Aprēķināts, ka kopumā visu 800 kilometru atjaunošanai būs nepieciešami aptuveni 300 miljoni eiro.
"Ir diezgan svarīgi, ka valdība izmanto šo iespēju un dod signālu Latvijas iedzīvotājiem, tiem, kas dzīvo reģionos, ka valdība redz šos jautājumus, kas gadiem bijuši nerisināti, un ir gatava tiem pieķerties," sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!").
Latvijas Pašvaldību savienība gan šo solījumu uztver ar piesardzīgām aizdomām. Vietvaru līdzšinējā pieredze mācījusi – ja valdība ar vienu roku ko dod, tad ar otru mēģina atņemt. Turklāt dāsnais solījums šķiet apšaubāms, jo dokumentos nav atrodams saraksts – kuri tieši autoceļi ietilps remontējamajos 800 kilometros un kur tiks ņemts tam nepieciešamais finansējums.
"Bažas ir par ticamības momentu. Faktiski ir divi varianti - ja mēs paredzam 300 miljonus, tad no kurienes mēs ņemsim naudu. Tas finansējums iespējams, vai nu paceļot nodokļus 2021. gadā, vai nu pārdalot esošās programmas. Atbildes, no kā to ņemt, nav absolūti nekādas," uzsvēra Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Aino Salmiņš.
Pašvaldības jau šovasar kopā ar biedrību "Latvijas Ceļu būvētājs" iesniedza valdībā savus aprēķinus. Tie paredz, ka neatliekami jāremontē vismaz 259 ceļu posmi kopumā vairāk nekā 2100 kilometru garumā, kam būtu nepieciešami vismaz 1,2 miljardi eiro.
KONTEKSTS:
Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu. Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem.
Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.
Likumus reformas īstenošanai grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām.
Latvijas Pašvaldību savienība neatbalsta reformas piedāvājumu, tā vietā aicina reformu organizēt atšķirīgi – izveidot apriņķus ar tiem deleģētām funkcijām un tikai tad pārskatīt novadu karti. Turklāt ir vēl vairākas pašvaldības, kas, līdzīgi kā Liepāja, Daugavpils un Rēzekne, vēlētos darboties atsevišķi un atbilstu reformas veidotāju nosauktajiem kritērijiem.
