Saeimas atbalstītais priekšlikums paredz, ka Ropažu novada pašvaldība līdz 2023. gada 31. decembrim apstiprina Garkalnes pagasta sadalīšanas plānu un nosūta to Ādažu novada pašvaldībai. Pēc šī plāna izvērtēšanas iesaistītās pašvaldības lemj par novadu teritoriju robežu grozīšanu.
Tuvāko divu gadu laikā pieci ciemi iegūs pilsētu statusu. Lēmums par pilsētas statusa piešķiršanu Mārupei, Ķekavai, Ādažiem stāsies spēkā 2022. gada 1. jūlijā. Savukārt no 2021. gada jūlija pilsētas statusu paredzēts piešķirt Koknesei un Iecavai.
Saeima arī atbalstīja ieceri, ka pēc 2021. gada 1. jūlija Daugavpils valstspilsētas pašvaldība ar Augšdaugavas novada pašvaldību, Jelgavas valstspilsētas pašvaldība ar Jelgavas novada pašvaldību, Liepājas valstspilsētas pašvaldība ar Dienvidkurzemes novada pašvaldību, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība ar Rēzeknes novada pašvaldību un Ventspils valstspilsētas pašvaldība ar Ventspils novada pašvaldību sadarbojas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas izstrādē un izveido kopīgas sadarbības institūcijas civilās aizsardzības, izglītības un atkritumu apsaimniekošanas jomās.
Saeima arī vienojās, ka Ministru kabinets reizi četros gados, sākot ar 2022. gadu, līdz 1. maijam iesniedz Saeimai ziņojumu par izmaiņām pašvaldību un administratīvo reģionu sociālekonomiskajā situācijā, ziņojumā ietverams arī administratīvi teritoriālās reformas rezultātā radušos ieguvumu un zaudējumu vērtējums.
Saeima arī nolēma, ka pēc novadu reformas Latvijā būs septiņas patstāvīgas valstspilsētu pašvaldības - Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils.
Deputātu vairākuma atbalstu neguva priekšlikums par atsevišķas Jēkabpils pilsētas veidošanu bez novada teritorijas.
Pretēji atbildīgās komisijas iepriekš lemtajam Saeima noraidīja priekšlikumu, kas paredzēja uzdot valdībai līdz nākamā gada 1. februārim sagatavot valsts programmu nomales efekta mazināšanai novadu teritorijās, produktīvas uzņēmējdarbības atbalstam un prasmīga cilvēkkapitāla piesaistīšanai.
Komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs no “Attīstībai/Par!” paskaidroja, ka šāda iecere ir izrauta no konteksta par pašvaldību finansēšanu pēc reformas.
Ļoti neapmierināts ar šādu Saeimas lēmumu bija pie frakcijām nepiederošais deputāts Andris Kazinovskis.
“Iepriekšējais balsojums faktiski parādīja to, ka Administratīvi teritoriālās reformas komisijas darbs praktiski nav uzskatāms par noteicošo šā likumprojekta sakarā. Acīmredzot pastāv vēl kaut kādas augstākas vienošanās starp dažiem partiju vadītājiem, ko pierāda tas, ka šis balsojums ir tieši pretējs komisijas lēmumam. Priekšlikums faktiski bija vērsts uz to, lai liktu valdībai izstrādāt programmu, kas atbalstītu nomaļās teritorijas, sākot ar pierobežas teritorijām un arī valsts vidienē. Faktiski tas paredzēja, ka tiem novadiem, kas netika atbalstīti ne valsts, ne Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu programmās, valdībai būtu jāizstrādā finansiāla atbalsta programma. Diemžēl par to nenobalsojāt,” pauda Kazinovskis.
KONTEKSTS:
12. maijā Saeimas atbildīgā komisija pabeidza darbu pie jaunā administratīvi teritoriālās reformas projekta un nodeva to Saeimas lemšanai. Likumprojekts noteic, ka Latvijas Republiku iedala valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu pašvaldību teritorijās. Savukārt novada teritorijas iedala pilsētās un pagastos. Jauno novadu teritorijas, novada pilsētas un novada pagastus paredzēts noteikt likumprojekta pielikumā.
Tāpat jaunais likumprojekts noteic, ka Latvijā kā apdzīvotās vietas ir pilsētas, ciemi, mazciemi un viensētas, savukārt pilsētas plānots iedalīt valstspilsētās un novada pilsētās.
Izmaiņas reformas virzībā vēlējās īstenot vairāki deputāti, tas viņiem izdevies daļēji. Visvairāk priekšlikumu iesniedza Viktors Valainis (ZZS). Atbildīgās ministrijas sākotnējo ieceri Latvijā veidot 39 pašvaldības Saeimas komisija koriģēja, palielinot šo skaitu par trijām.
Iecerēts veidot jaunu Saulkrastu novadu, bet valstpilsētas statusu piešķirt Jelgavai un Ventspilij, neapvienojot šīs pilsētas ar novadiem.
Latvijā saistībā ar reformu notikuši plaši protesti. Tikmēr maija vidū Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzinusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces ("Attīstībai/Par") rīkojumu par Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas nolikuma darbības apturēšanu.
