Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis skaidro: “Mūsu iedzīvotāju vairums izteica pretnostāju pret pievienošanos kādam citam novadam, uzskatot, ka mēs spējam dzīvot patstāvīgi, spējam nodrošināt pakalpojumus, gan infrastruktūras, gan izglītības, sociālā jomā, gan komunālā. Esam visos jautājumos atraduši risinājumus, būvējam ceļus, spējam realizēt projektus.”
Viņš norāda, ka vienīgais instruments, kā var turpināt cīnīties pret reformu, ir vērsties Satversmes tiesā, “kur mums jādomā par iesniegšanu un mēs par to arī domājam.
Droši vien ir daudz pašvaldības, kas jūtas nesadzirdētas.”
Rundāles iedzīvotājs Vilnis par novadu reformu saka: “Tas ir galīgi garām... pēdējais, ko varētu izdarīt. Pielikt Rundāli klāt pie Bauskas. Bauskai ir savi mēsli – vot! Un tagad mēs ar viņiem kopā to dalīsim. Priekš kam?”
Arī Rundāles novada Viesturu pagasta iedzīvotāja Gundega ir pret reformu: “Nē, nav labi, jo daudziem lauciniekiem tad būs jābrauc uz Bausku. Sabiedriskais transports no laukiem, tieši no Viesturiem ir maz, un viņiem būs grūti izbraukāt, ja kaut kas vajadzīgs tieši no pagasta. Tā ka tas īsti nebūtu pareizi.”
“Es jau domāju, ka vajadzēja palikt, kā ir. Nez vai būs labāk. Tikai lielākas nomales veidosies. Pašlaik tomēr centrs paliek centrs,” pievienošanos Bauskas novadam komentē Rundāles novada Svitenes pagasta iedzīvotājs Ivars.
Taču ne visi ir noskaņoti negatīvi. Vairāki Latvijas Televīzijas satiktie cilvēki gluži labi atceras laikus, kad Rundāle bija daļa no Bauskas rajona.
“Nekāda vaina nebūs, nekāda vaina. Iepriekš arī bija normāli, kad bija rajons Bauskas,” pauž Rundāles iedzīvotājs Juris.
Arī Rundāles iedzīvotāja Ilga ir pozitīvi noskaņota: “Man gan liekas, ka par labu nāks, jo Bauska ir pats centrs. Kādreiz jau bija Bauskā. Bauskas apriņķis bija kādreiz. Kāpēc lai būtu slikti? Es domāju, ka labi būs.”
KONTEKSTS:
Saeima jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.
46 pašreizējo pašvaldību vadītāji vērsās pie prezidenta Egila Levita ar lūgumu reformas likumprojektu kā nepietiekami argumentētu nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, tomēr prezidents lēma to izsludināt.
Tiesa, līdz novadu reformas ieviešanai likumdevējam vēl jāpiedāvā vairāku ar reformu saistītu jautājumu risinājumi, tostarp par nulles līmeņa pašvaldības funkcijām.
