Panorāma

Panorāma

Panorāma

«Tautas Panorāma» plānotajā Ulbrokas novadā

Pašvaldības nejūtas uzklausītas

Novadu reforma: Pašvaldības nejūtas uzklausītas

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecere pārzīmēt Latvijas administratīvi teritoriālo karti uzjundījusi pamatīgas diskusijas. Tiek kritizēta gan piedāvātā iecere par 36 novadiem, gan veids, kādā atbildīgā ministrija komunicējusi ar pašreizējām vietvarām.

Jaunais reformas piedāvājums otrdien, 13. augustā, apspriests Latvijas Pašvaldību savienības valdes sēdē. Pēc vairāku stundu diskusijām tur tika secināts - reforma ir nepieciešama, bet tā jāveic krietni citādāk, nekā piedāvā ministrija.   

Savus variantus administratīvi teritoriālajai reformai izstrādājusi gan Jura Pūces (“Attīstībai/Par!”) vadītā VARAM, gan vairāki ar pašvaldību organizācijām saistīti pētnieki.

Būtiskākā atšķirība starp abiem modeļiem – ministrija piedāvā uzreiz ķerties pie novadu apvienošanas. Pētnieki – vispirms izveidot otrā līmeņa pašvaldības jeb tā sauktos apriņķus, bet novadus apvienot vēlāk – un arī tikai tad, ja tie paši to vēlēsies. 

Latvijas Pašvaldību savienības valde otrdien izvērtēja abus modeļus.

Kopīgā pašvaldību nostāja nav labvēlīga ministra piedāvājumam.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis (Latvijas Zemnieku savienība) atzina, ka “šobrīd kolēģi, valdes sēdē runājot, neredzēja perspektīvu piedāvātajam ministrijas variantam un atbalstīja zinātnieku piedāvāto reģionu veidošanas virzienu”.

Tiesa – arī piedāvājumā par apriņķu izveidi vēl ir daudz neskaidrību.  Taču pašvaldību ieskatā tas būtu krietni labāks pamats diskusijām par jauno administratīvo iedalījumu.

Savukārt ministrs Juris Pūce jau pirmdien informēja, ka tā sauktā alternatīva reforma nav nekas jauns. Koalīcijā jau notiekot diskusijas par otrā līmeņa pašvaldību izveidi.  

“Mūsu valdības deklarācijā ir uzdevums mums izvērtēt otrā līmeņa pašvaldību izveidošanas nepieciešamību. Šāds uzdevums ir. Mēs šobrīd gatavojam informatīvo ziņojumu, kuru kaut kad oktobrī varētu iesniegt valdībā,” sacīja Pūce.

Ministrs uzsvēra – apriņķu veidošana nekādā veidā nevar kalpot par iemeslu novadu apvienošanas atlikšanai. Abas reformas varot notikt arī paralēli.

Iespējams, Pašvaldību savienības lēmums otrdien būtu citādāks, ja reformas apspriešanas laikā ministrs būtu vairāk ieklausījies vietvaru viedokļos.

Pašvaldību pārstāvji neslēpa – sarunas ar ministriju bijušas vienpusējas.

“Šīs konsultācijas īstenībā ir priekšlasījums un lekcija pašvaldību deputātiem ar viennozīmīgu vēstījumu – reforma būs un būs tādā veidā, kā ministrija iecerējusi,” sacīja Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks (Nacionālā apvienība).

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Latvijas Reģionu apvienība (LRA)) savukārt norādīja, ka “Valkā cilvēki ļoti aktīvi diskutēja. Gan viena, gan otra viedokļa paudēji. Cik ļoti ministrija to ņem vērā – tas jājautā ministrijai. To mēs redzēsim tuvākajā laikā.”

Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (Zaļo un Zemnieku savienība)  sprieda, ka ir “grūti tās nosaukt par konsultācijām. Ministrs izstāstīja savu viedokli, savu skatījumu. Nodziedāja savu dziesmu. Mēs – gan Ozolnieku, gan Jelgavas novada, gan pilsētas deputāti – uzdevām jautājumus – kāpēc tas jādara teritorijās, kurās attīstība notiek spēcīgi un strauji. Tās atbildes mēs joprojām neesam dzirdējuši.”

Rūjienas novada domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins (LRA) arī uzskata, ka “nosaukt tās par konsultācijām īsti nevar”,  un “kas saistās ar kopēja novada veidošanu, kaut kādiem skaitļiem, kritērijiem, tur absolūti nekas nebija minēts. Vēl jo mazāk par ieguvumiem un kaut kādām lietām, kas varētu nest iedzīvotājiem labumu.”

Ministrs gan pārmetumus noraida, apgalvojot, ka sarunas bijušas pragmatiskas un labi pamatoti pašvaldību viedokļi ņemti vērā.

Piemēram, pēc diskusijas ar Pierīgas pašvaldībām reformas kartē veiktas korekcijas, izveidojot jaunu Ulbrokas novadu, kurā ietilptu pašreizējie Ropažu, Stopiņu un Garkalnes novadi, kā arī Vangažu pilsēta.  

“Es stingri turēšos pie pozīcijas, ka mūsu ministrija virzīs tikai datos balstītu lēmumu. Ja ir dati, tad esam gatavi veikt korekcijas. Ja datu nav, tad tas ir viedoklis, ko mēs respektējam, bet valsts politiku uz tā pamata neveidojam,” uzsvēra Pūce.

Precizētais konceptuālais ziņojums paredz līdzšinējo 119 pašvaldību vietā izveidot 36. Septembrī tas tiks skatīts valdībā. Ja negadīsies nekādi šķēršļi – šī gada beigās Saeimā tiks iesniegts likumprojekts “Par Latvijas administratīvi teritoriālo iedalījumu”. To plānots pieņemt līdz nākamā gada vidum, lai 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiktu jau jaunajās teritorijās.  

KONTEKSTS:

Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu.

Administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas gan netiks mainītas. Tomēr VARAM izvēlējās izveidot jaunu Ulbrokas novadu. Tādējādi reformā būs 36 novadi. Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem, bet bez lauku teritorijām būs tikai Rīga un Jūrmala. Šādas ieceres ir VARAM izstrādātajā reformas piedāvājumā, par ko reģionos notika sabiedriskā apspriešana.

Līdzšinējās administratīvajās robežās saglabāsies Rīgas un Jūrmalas pilsētas, kā arī Līvānu, Alūksnes un Gulbenes novadi. Pārējās pašvaldības skars apvienošana. 

Reaģējot uz VARAM piedāvājumu, pašvaldības rīkoja konferenču ciklu, kurā secināts - vispirms vajadzīgs jauns pārvaldības un finansēšanas modelis un tikai pēc tam varētu sākt domāt par pašreizējo novadu apvienošanu.

Pašvaldības ir izstrādājušas alternatīvu piedāvājumu teritoriālajai reformai, mudinot to virzīt uz decentralizāciju, tostarp piedāvā veidot apriņķus, ļaut pašvaldībām brīvprātīgu apvienošanos un vairāk naudas no valsts. Piedāvājumu izstrādājuši trīs Latvijas zinātnieki, kas jau iepriekš sadarbojušies ar pašvaldību organizācijām vai ir to algoti.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti