Pēdējā diskusija iezīmēja jau iepriekš izskanējušās bažas, ka lauku teritorijas ar Daugavpils pilsētu nav administratīvi savienojamas un šai piespiedu apvienošanai nebūs ilgs mūžs, jo katra no esošajām administratīvajām teritorijām ir pietiekoši atšķirīga un apvienojoties zaudētāji būs lauku reģionos dzīvojošie.
Daugavpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Rasčevskis Latvijas Radio pauda pārliecību, ka “pilsētai jāpaliek pilsētai, laukiem jāpaliek laukiem”, jo plānošana un daudzas citas lietas ir atšķirīgas.
Rasčevskis arī sprieda, ka nākamajās vēlēšanās lauku teritoriju iedzīvotāji būs zaudētāji, jo iedzīvotāju skaits laukos un pilsētā nav samērojams.
Novadi un pilsēta var dzīvot līdzās un sadarboties, kur tas ir nepieciešams, sacīja Rasčevskis.
Ilūkstes novads līdz ar reformu nevēlas zaudēt savu neatkarību un vēsturisko identitāti - kategorisku “nē” šai reformai saka novada domes priekšsēdētājs Stefans Rāzna: “Mēs šo reformu uzskatām par ļoti svarīgu visas valsts dzīvē. Bet tā ir sasteigta, un īpaši mūs viņa neapmierina. Mēs esam ļoti plašu sabiedrības viedokli ieguvuši, mēs veicām aptauju. Un tas viedoklis ir iedzīvotājiem kopējais, ka mums ir jābūt neatkarīgiem.”
Pēc mobilā tīkla noslodzes datiem Latvijas Universitāte ir veikusi savu izvērtējumu par iezīmētajiem jaunajiem pašvaldību modeļiem. Apvienotajā Daugavpils novadā zem viena jumta būs darba rūķis - Daugavpils pilsēta, mērenais - Ilūkstes novads un ''ballētājs'' - Daugavpils novads. Salikums pēc būtības ir neloģisks, norādīja Ilūkstes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Maigurs Krievāns.
“Tagad tādas kā precības notiek – tagad precamies, un tad redzēsim, kā mēs tur dzīvosim. Bet es domāju, ka mēs ilgi kopā nedzīvosim, mēs šķirsimies, jo mums pilnīgi dažādas intereses ir pilsētai un dažādas ir laukiem. Un, vēl jo vairāk nevar saprast, kas tad vadīs – pilsētas cilvēki vadīs laukus?”
Daugavpils dome šajā jomā ietur nogaidošu pozīciju. “Reforma ir nepieciešama, un par to jau liecina situācija valstī. Plaisa starp Rīgu un pārējiem reģioniem, iedzīvotāju novecošanās, depopulācija - tās ir problēmas, kas jārisina. Reģionālā reforma tās pati par sevi neatrisinās, bet neko nedarīt arī nebūs pareizi,” sacīja domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Jānis Lāčplēsis (atgales partija").
VARAM sola priekšlikumos ieklausīties, cits jautājums, vai ko kardināli mainīt. Jau nākamnedēļ VARAM plāno uzsākt tikšanos ciklu ar iedzīvotājiem, arī to viedoklis tiks uzklausīts. Pirmā šāda tikšanās notiks Apē.
KONTEKSTS:
Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu.
Administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu plāno samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas gan netiks mainītas. Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem, bet bez lauku teritorijām būs tikai Rīga un Jūrmala. Šādas ieceres ir VARAM izstrādātajā reformas piedāvājumā, par ko reģionos sākta sabiedriskā apspriešana.
Līdzšinējās administratīvajās robežās saglabāsies Rīgas un Jūrmalas pilsētas, kā arī Līvānu, Alūksnes un Gulbenes novadi. Pārējās pašvaldības skars apvienošana. Daugavpils pilsēta, Daugavpils novads ar 19 pagastiem un Ilūkstes novads ar divām pilsētām un sešiem pagastiem pēc VARAM projekta būs tās, kas veidos jauno, vienoto Daugavpils novadu.
Reaģējot uz VARAM piedāvājumu, pašvaldības rīkoja konferenču ciklu, kurā secināts - vispirms vajadzīgs jauns pārvaldības un finansēšanas modelis un tikai pēc tam varētu sākt domāt par pašreizējo novadu apvienošanu.
