VARAM plāno dot pašvaldībām brīvprātīgas apvienošanās iespējas un uzskata, ka sadrumstalotā administratīvā pārvalde Latvijai ir pārāk dārga un neļauj pašvaldībai pienācīgi rūpēties par saviem iedzīvotājiem.
"Vērtējot teritoriālo reformu, mēs redzam, ka mērķis nav sasniegts. Tādēļ ir jāveido lielākas pašvaldības, lai tās varētu piesaistīt resursus, apgūt fondus un īstenot projektus," saka ministrijas Valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze.
Lauris Karlsons ir nelielā Mērsraga novada domes priekšsēdētājs un savulaik aktīvi cīnījies un panācis Mērsraga atdalīšanu no Engures. Viņš kārtējo teritoriālo reformu uzskata par bērnišķīgu un ir gatavs ar konkrētiem skaitļiem un argumentiem pierādīt, ka liela pašvaldība nebūt nenozīmē vairāk naudas un labāku dzīvi.
"Mērsragā nodokļu ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju ir 330 lati. Mēs esam viens no vismazākajiem novadiem, pēc pētījuma šķiet, ka mums rīt jāmirst. Mēs netiekam dotēti no izlīdzināšanas fonda. Engures novads ir tieši tāds pats. Piemēram Liepājā nodokļu ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju ir 270 lati. Tas nozīmē, ka ir jāpiešķir izlīdzināšanas fonda dotācija," norāda Karlsons.
Turklāt ministrijas ziņojumā skaidri esot redzams, ka mazajās pašvaldībās dzīve ir labāka nekā lielajās, saka Mērsraga domes priekšsēdētājs: "Valstī vidējais bezdarbs joprojām ir divciparu skaitlis. Mērsragā tas nesasniedz 6%. Ir vēl mazāks Durbes novads, tur ir vēl zemāks bezdarbs - 5%."
Arī Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis uzskata viedokli, ka pašreiz lielāku novadu veidošana nav nepieciešama.
"Tā ir pilnīgi nevajadzīga lieta. Tā vietā ir jārisina jautājumi par nodarbinātību un demogrāfiju. Pie teritoriālās reformas nevajadzētu atgriezties līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām," saka Jaunsleinis.
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas paredz lielāku novadu veidošanu, rīt plānots izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē. Gala lēmums par novadu reformu jāpieņem Saeimai.
