Novads viens, bet atbalsts atšķirīgs – līdz ar novadu reformu iespējami pašvaldības atbalstu pārrāvumi

Līdz ar novadu reformu lielākās pašvaldībās iespējami atsevišķu pašvaldības atbalstu pārrāvumi. Pie Latvijas Radio vērsās daudzbērnu ģimenes no Līgatnes, kuru bērni šajā gadā, mainot skolu uz jaunā novada centru Cēsīs, nesaņems brīvpusdienu atbalstu pirmajā mācību pusgadā. Pašvaldība situāciju skaidro ar reformas pārejas periodu un vienotu saistošo noteikumu izveidi, kas vēl top.

ĪSUMĀ:

  • Novadu reforma jau notikusi, tomēr dažādajās teritorijās joprojām spēkā ir dažādi noteikumi, tostarp attiecībā uz pabalstiem.
  • Pārejas periodā uz iedzīvotājiem joprojām attiecas līdzšinējo administratīvo teritoriju noteikumi.
  • Cēsu novada Sociālā dienesta direktors: Reformu vajadzēja sākt līdz ar jaunu gadu un budžetu.
  • Atbalsta maksājumu pārrāvumi ir iespējami lielākos jaunapvienotajos novados.
  • VARAM: No atbalstu pārrāvumiem pašvaldības var izvairīties, reformas ieviešanas laiks nav pie vainas.

Līdz ar novadu reformu lielākās pašvaldībās iespējami pašvaldības atbalstu pārrāvumi
00:00 / 05:37
Lejuplādēt

“Tad, kad novadu reforma jau bija notikusi, es redzēju Cēsu mājaslapā, ka tiek aicinātas daudzbērnu ģimenes pieteikties brīvpusdienām. Intereses pēc salīdzināju un sapratu, ka tā sistēma Cēsīs ir dāsnāka, nekā mums Līgatnē iepriekš. Nebija lielas pārliecības, ka tas pēc apvienošanās arī uzreiz uz mums attieksies, bet joka pēc izmēģināju pieteikties šim atbalstam un mums atnāca atbilde, ka tas uz mums neattiecas,” līgatniete, trīs bērnu mamma Inese Okonova iezīmē situāciju jaunajā Cēsu novadā, kurā tagad ietilpst arī Līgatne.

Lai arī reforma jau ir notikusi, tomēr novada dažādajās teritorijās joprojām spēkā ir dažādi noteikumi, tostarp attiecībā uz pabalstiem. Tas īpaši ietekmēs tieši ģimenes vecāko atvasi, kas mācības šogad uzsāks apvienotā novada centrā – Cēsīs, bet līdz nākamajam gadam uz brīvpusdienām pretendēt nevarēs.

Inese Okonova skaidro: “Situācija ir tāda, ka pēc līdzšinējās Līgatnes novada domes noteikumiem iznāk, ka viņš šķērso veco vēsturisko novadu robežu un tad atbalsts nekāds vairs nepienākas, savukārt no Cēsu puses arī tas nepienākas, jo uz mums vēl neattiecas šie noteikumi.

No vienas puses, ir skaidrs, ka – ja nebūtu reformas, mēs tāpat būtu šādā situācijā, bet, no otras puses, ir vilšanās, ka par to netika padomāts.”

Ko tas nozīmē ģimenes budžetam? Inese Okonova stāsta: “Tas ir vesels mācību pusgads, un tas tomēr nav maz. Ja katru mēnesi tie būs kādi 40 līdz 50 eiro, tad tā ir summa, ko jūt ģimenes budžetā. Protams, ka jaunākie bērni, kas paliek Līgatnes skolā – viņiem joprojām būs tas atbalsts. Bet vecākajam bērnam – no vienas puses mēs esam vienā novadā, bet īsti viņu negrib atbalstīt ne viena, ne otra puse. Manuprāt, pašvaldības, labi zinot, ka reforma būs gada vidū, varēja vienoties iepriekš un iekļaut budžetā šo jautājumu, ņemot vērā, ka visi novadi rīkoja tikšanās pirms reformas. Vienkārši varēja padomāt vairāk par to, kā reforma ietekmēs iedzīvotājus.”

Cēsu novada Sociālā dienesta direktors Ainārs Judeiks apstiprina, ka patlaban jaunajā Cēsu pašvaldībā ir dažādu saistošo noteikumu pārejas periods, kas nozīmē, ka uz iedzīvotājiem joprojām attiecas līdzšinējo administratīvo teritoriju noteikumi arī par atbalstu daudzbērnu ģimenēm un ar to saistītais budžets.

“Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādāja šīs vadlīnijas, un tur ir skaidri atrunāts pārejas periods un ka saistošie noteikumi ir spēkā tikai vecajās pašvaldībās. Un tikai pēc visu saistošo noteikumu apvienošanas un budžeta apvienošanas būs jauni saistošie noteikumi,” uzsver Judeiks. “Mēs runāsim ar deputātiem, kā šo jautājumu risināt ātrāk, varbūt var uztaisīt kādus atsevišķus noteikumus, jo es domāju – būs vairāk šādu iesniegumu no ģimenēm, un visas pašvaldības saskaras ar līdzīgiem jautājumiem. Centīsimies ātrāk to saregulēt, bet te atkal ir šīs dažādo budžetu iespējas, jo šobrīd katrai pievienotajai pašvaldībai vēl ir savs konts un budžets.

Es domāju, ka nedaudz nepareizi šo reformu piemēroja saistībā ar vēlēšanām, jo normāli būtu, ja šo apvienošanu sāktu ar jaunu gadu [un budžetu].

Tad arī cilvēkiem būtu daudz saprotamāk, bet šobrīd iznāk tā, ka visur skan, ka novadi ir apvienojušies, bet strādājam vēl pa vecam.”

Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte norāda, ka kādu sociālo vai pašvaldību atbalsta maksājumu pārrāvumi ir iespējami lielākos jaunapvienotajos novados, kur visu saistošo noteikumu pārskatīšana un jauno izveide ir īpaši liels administratīvais slogs.

“Protams, pašvaldības, gatavojoties apvienošanas procesam, jau iepriekš analizēja atbalstu sistēmu katrā apvienojamajā pašvaldībā, taču, lai pēc reformas veidotu vienoto sistēmu, tie ir politiski lēmumi, kas jāpieņem, un tie ir jāsalāgo ar jauno budžetu. Piemēram, ja apvienojas vienā novadā 8 pašvaldības un iepriekš katrā pašvaldībā bija atšķirīgs maznodrošinātā ienākumu līmenis, un ja piemēro tieši to labvēlīgāko visam novadam, tad ir vēl jāskatās, vai jaunā novada budžets to vispār spēj iznest,” skaidro Rudzīte.

Tikmēr vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis pārliecināts, ka no kādu atbalstu pārrāvumiem pašvaldības var izvairīties un minētajā situācijā nav vainojams reformas ieviešanas laiks.

“Var, es domāju, improvizēt un risināt dažādi. Var pieņemt pagaidu risinājumus, izstrādāt jaunus noteikumus.

Mēs esam jau būtībā divus mēnešus nodzīvojuši jaunajos novados. Protams, jautājums ir – kas pašvaldībām ir prioritāte. Es domāju – gatavojoties uz 1. septembri, pašvaldībām būtu jārisina jautājums par skolēnu pusdienām, nokļūšanu, piederību skolai. Tās lietas būtu primārās. Nebūtu labi gaidīt līdz 1. janvārim ar pusdienām,” norāda Lasmanis.

Dažādi vienoti saistošie noteikumi jaunajās pašvaldībās lielākoties ir jāizveido līdz 1. janvārim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt