Pašvaldības policijas vadītājs Guntars Mucenieks apkopojis informāciju par nesakoptiem īpašumiem novadā. Pērn vien izsūtīti vairāk nekā 200 brīdinājumi ar aicinājumu novērst sausās zāles veidošanos. Liela daļa aizrādījumu ņem vērā, bet ar citiem notikušas atkārtotas pārrunas un tikai tad seko soda piemērošana. Viena no problēmām, kuru vairāku gadu garumā ir izdevies atrisināt, ir nekoptas teritorijas, kuru īpašnieki atrodas ārzemēs. Priekuļu novadā tādas ir 37 vairāku desmitu hektāru platībā.
Pašvaldības policijas vadītājs Guntars Mucenieks uzsvēra, ka pašam nācies rakstīt vēstules pat uz Ameriku un Norvēģiju.
"Zeme pieder ārzemniekam, viņš viņu nekopj, viņš nebrauc uz Latviju, un tad mēs kontaktējamies ar zemniekiem, kontaktējamies ar pilnvaroto personu, kam tas zemes gabals pieder. Viņi noslēdz savstarpēju līgumu. Zemnieks priecīgs, jo var apsaimniekot zemes gabalu, un tā arī Priekuļu novads pamazām tiek sakopts," teica Priekuļu novada pašvaldības policijas vadītājs,
Taču ne visur ar kūlas dedzināšanas apkarošanu sokas tik veiksmīgi. Savu redzējumu cēloņu novēršanā paudusi arī Latvijas Ugunsdzēsības asociācija, uzsverot, ka jāpalielina zemes īpašnieka atbildība un, iespējams, jāpiedzen izmaksas par ugunsgēka dzēšanu.
"Respektīvi, ja tās sankcijas būtu vairāk vērstas tieši uz īpašniekiem, tad droši vien cilvēki sāktu domāt un zinātu, ka ir reālas sekas. Ja manā īpašumā notiek ugunsgrēks, tad man arī kā īpašniekam būs kaut kāda atbildība par to," klāstīja Latvijas Ugunsdzēsības asociācijas valdes priekšsēdājs Aleksandrs Babra.
Tikmēr Priekuļu pašvaldības policijas pieredze rāda, ka iedarbīga ir personiskā pieeja, skaidrojot cilvēkiem, ka nesakopta teritorija apdraud ne vien pašu īpašnieku, bet arī apkārtējos.
Turklāt, viņuprāt, pastāv arī uzskats, ka cilvēki vienkārši nezina, cik bargi sodi tiek piemēroti par izveidojušos pērno zāli.
"Runa ir par to, kā mēs komunicējam ar cilvēkiem, mēs braucam - tā nav lūgšanās, tā ir elementāra izskaidrošana, vienošanās. Arī padomu sniegšana. Es domāju, ka arī ļoti daudzi ļaudis nezina par tiem tagadējiem sodiem, jo sāksim ar to, ka 280 - 700 eiro par dedzināšanu, tas ir ļoti daudz. Es pieļauju ka cilvēki vienkārši to nezina," teica Priekuļu novada pašvaldības policijas vecākais inspektors Dzīlis Tamanis.
Lai situācija uzlabotos valsts līmenī, Latvijas Ugunsdzēsības asociācija pauž viedokli, ka jāsakārto valsts normatīvie akti sankciju noteikšanā un iniciatīvai būtu jānāk no Iekšlietu ministrijas.
