"Varbūt pie katras pašvaldības robežām vajadzētu nolikt robežsargus, lai saglabātu skolēnus?" - šāda atziņa nesen tikai izteikta Jēkabpils pilsētas domes sēdē, kur deputāti diskutēja par brīvpusdienu piešķiršanu bērniem, kuri mācās citu pašvaldību skolās. Taču šī atziņa tikai atspoguļo sekas, ko radījusi principa "Nauda seko skolēnam" ieviešana.
Krustpils novada domes priekšsēdētājs Gundars Kalve stāsta, ka pašvaldība īsteno vairākus principus skolēnu skaita saglabāšanai novada skolās:
„Pirmā lieta ir nokļūšana uz skolu - kursē maršruta autobusi vai mikroautobusi, kas bērnus uzņem pieturās un nogādā līdz pašvaldības teritorijā esošajām skolām. Pēc stundām bērnus arī nogādā atpakaļ. Tāpat mums ir brīvpusdienas novadā dzīvojošajiem bērniem, arī sporta aktivitātes."
Krustpils novada domes izpilddirektors Raivis Ragainis skaidro, ka brīvpusdienas ir visiem novadā reģistrētajiem bērniem. Tiem, kuri mācās Krustpils novada skolās, brīvpusdienas ir apmaksātas 100% apmērā. Tiem, kuri mācās citu pašvaldību skolās, brīvpusdienas ir apmaksātas 50% apmērā. Tomēr visiem apmaksāt brīvpusdienas pašvaldība nespēj.
Lai piesaistītu bērnus savām skolām, Krustpils novada pašvaldība spērusi arī kādu visai neierastu soli, proti, atbalstīt sekmīgākos 5. līdz 12. klašu skolēnus, maksājot viņiem stipendijas.
„ Tikko mēs pieņēmām jaunu nolikumu - maksāsim stipendijas par īpaši labām sekmēm bērniem, kuriem ir panākumi mācību procesā, tiks vērtēts, lai nebūtu kavējumu skolās, lai būtu piedienīga uzvedība. Maksāsim stipendijas, sākot no šā gada Ziemassvētkiem," stāsta Gundars Kalve.
Stipendijas būs divreiz gadā - uz Ziemassvētku laiku un beidzoties mācību gadam, pavasarī. Atzīmju kategorijas ir no 7 līdz 7,9 ballēm pirmajā kategorijā, nākamā ir no 8 līdz 8,9 un trešā - no 9,0 līdz 10 ballēm.
Katra ģimene ar bērniem pagastā un novadā ir zelta vērtē, jo tā ir garantija izglītības iestāžu saglabāšanai. Lai to panāktu, pašvaldības izmanto arī ne visai korektus paņēmienus. Tā, piemēram, Krustpils novadam kaimiņos esošā Ļaudonas pagasta pašvaldības autobuss ik rītu iebrauc Variešu pagastā un ved bērnus uz savu vidusskolu, lai gan Variešos ir sākumskola. Toties Ļaudonā ir skolas internāts un tās pašas jau minētās brīvpusdienas.
Savukārt Krustpils pamatskolas direktore Vija Stiebriņa min piemēru, kad kāda audzēkņa vecākiem pieprasīts rakstīt paskaidrojumu pēc tam, kad viņi izņēmuši savu bērnu no kādas Jēkabpils skolas:
„Tad šī mamma dienas garumā saņēma n-tos zvanus no iepriekšējās skolas grāmatvedes, no iepriekšējās skolas direktora līdz pat tam, ka viņš pieprasīja paskaidrojumu, lai vecāks uzraksta, kāpēc izņem bērnu, kad viņa saka: „Es gribu, man tā labāk!", nē - lai uzraksta to paskaidrojumu."
Vēl drastiskāk rīkojies kādas pagasta pārvaldes vadītājs, kurš bērna mātei piedraudēja ar lielām nepatikšanām, ja viņa savu meitu nelaidīs šā pagasta skolā. 2. septembrī māte bija spiesta aizvest bērnu tieši no svinīgās līnijas. Par to neizpratnē ir Krusptils pamatskolas direktore Vija Stiebriņa:
„Iedeva pārvaldes mašīnu un steidzami, teica, ir jābrauc pakaļ un bērns jāpaņem. Un jau bērns bija svinīgajā līnijā un šo bērniņu izrāva ārā, bērns nesaprot, kas notika, kāpēc. Audzinātāja mātei vaicāja, kāpēc, māte atbildēja, ka man būs slikti, ja es bērnu neaizvedīšu tur uz to skolu."
Gundars Kalve uzskata, ka princips „Nauda seko skolēnam" ir sanaidojusi kaimiņu novadus, pagastus un pilsētas. Tas ir galvenais iemesls, kādēļ pašvaldības dažkārt izmanto visai netradicionālas metodes skolēnu piesaistīšanai, jo katrai ir būtiski izdzīvot.
