Justs gan norādīja, ka tad, ja tas nebūs kā uzstādījums, tad turpmākos četrus gadus apvienošanās ar kādu lielāku novadu nenotiktu.
Šī gada februārī veiktajā aptaujā, kurā Varakļānu iedzīvotājiem tika jautāts, kuram novadam labāk izvēlētos pievienoties – Madonas vai Rēzeknes, 95% aptaujāto atzina, ka izvēlētos Madonas novadu. Šie aptaujas rezultāti kopā ar publiskās apspriedes rezultātiem kopsavilkuma veidā nodoti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kā to paredz likums, sacīja novada domes galva.
Viņš gan nepiekrita, ka apvienošanās jautājums būtu sanaidojis cilvēkus, norādot, ka asāk reaģējis ir pavisam neliels skaits personu, kamēr lielākā daļa drīzāk pat solidarizējās savā starpā.
Vienlaikus viņš atzina, ka, Administratīvi teritoriālajai reformai sakrītot ar Covid-19 pandēmijas radīto spriedzi, negācijas ir jūtamas.
KONTEKSTS:
Satversmes tiesa (ST) atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei. Tomēr Saeimas deputātu vairākums Varakļānus Madonas novada sastāvā nevēlas redzēt. Kā kompromisa variantu Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas nosaka, ka Varakļānu novads pašlaik paliek kā atsevišķa pašvaldība.
Tāpēc atšķirībā no pārējiem 40 novadiem Varakļānu novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanas tika rīkotas šā gada 11. septembrī. Jaunajā Varakļānu novada domē ievēlēti 15 deputāti no trim sarakstiem. Ar pārliecinošu balsu pārsvaru uzvarējis līdzšinējā novada priekšsēdētāja Māra Justa saraksts "Latvijas attīstībai". Tāpat domē iekļuva Latvijas Zemnieku savienība un politiskā partija "Latvijas Reģionu apvienība", kā arī Nacionālā apvienība.