Īsi pirms plkst.13 glābēji saņēma informāciju par atdalījušos ledus gabalu jūrā, uz kura atrodas vairāki simti cilvēku, un jau drīz Vakarbuļļu pludmalē atradās mediķu brigādes, glābēji, policija un krasta apsardze. Arī paši makšķernieki, ievērojot, ka ledus dreifē, zvanījuši glābējiem, kuri ieradušies mazāk nekā stundas laikā. Tuvāk esošu desmit makšķernieku grupu glābēji operatīvi nocēla ar savām glābšanas laivām. Kompānijā atradās arī nepilngadīgs bērns un 21 gadu vecs jaunietis. Izkāpjot krastā, zemledus makšķernieki gan īpašu satraukumu neizrādīja, uzteica glābēju darbu, bet atzina, ka šis zivju loms būs gardākais viņu dzīvē.
Savukārt pārējos 170 makšķerniekus no ledus gabala evakuēja ar vienu no brīvostas velkoņiem. Arī šo cilvēku glābšana noritēja veiksmīgi - kuģim piebraucot, visi bez drūzmēšanās sakāpuši uz klāja. Tiesa gan, lielo skaitu makšķernieku glābt nācās vairākas stundas.
Sastopot izglābtos pie Rīgas brīvostas vārtiem, atmosfēra bija citāda nekā pludmalē. Viņi nebija runīgi un negribēja dalīties ar piedzīvoto. Visi sēdēja grupās uz savām makšķerēšanas koka kastēm, smēķēja un gaidīja tuviniekus, lai tiktu mājās.
Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītājs Oskars Āboliņš atzina, ka šī bijusi vērienīgākā glābšanas operācija uz ledus pēdējo piecu gadu laikā.
Makšķernieku glābšanā nācās ieguldīt lielus resursus, un diemžēl mūsu likumdošana neparedz nekādus naudas sodus šiem pārgalvīgajiem cilvēkiem, secināja dienesta vadītājs.
Nacionālo Bruņoto spēku helikopterus nācās izmantot, lai glābtu cilvēkus no Majoros dreifējoša ledus gabala, uz kura savukārt atradās mazāks skaits makšķernieku. Ledus gabals Majoros bija aizpeldējis jau četru kilometru attālumā no krasta, bet Vakarbuļļos - apmēram 700 metru no krasta.