Notiek Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas: zema aktivitāte un piesardzība Covid-19 risku dēļ

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Sestdien, 29. augustā, Rīgā notiek pašvaldības ārkārtas vēlēšanas, kurās startē 15 politisko spēku saraksti, uz 60 vietām domē pretendē 707 deputāta amata kandidāti.

ĪSUMĀ:

Jaunākajam kandidātam ir 18 gadi, vecākajam – 90, bet kandidātu vidējais vecums ir 45,6 gadi, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) statistika. Mēra amata kandidāti priekšvēlēšanu laikā solīja pārmaiņas pilsētā un pilsētas pārvaldībā, un viņu nostājas dažādos jautājumos var noskaidrot “Mēru šķirotavā”.

Vēlēšanu dienā sestdien, 29. augustā, iecirkņi strādā no pulksten 7.00 līdz 22.00.

Vēlētāju aktivitāte

Šoreiz Covid-19 dēļ, lai samazinātu cilvēku plūsmu iecirkņos, iepriekšējās nobalsošanas laiks bija ievērojami ilgāks, nekā ierasts, un trīs dienās kopumā nobalsoja 19,24% balsstiesīgo rīdzinieku.

Tikmēr sestdien līdz pēcpusdienai savu balsi paguvuši atdot vēl 13,56% balstiesīgo, līdz ar to vēlētāju aktivitātei pieaugot līdz 32,79%.

Pārbauda iespējamu vēlētāju ietekmēšanu

Valsts drošības dienests (VDD) saņēmis informāciju par iespējamu prettiesisku vēlētāju ietekmēšanu un patlaban turpina informācijas pārbaudi, aģentūru LETA informēja VDD.

Tāpat līdz sestdienas pēcpusdienai konstatētas atsevišķas ar vēlēšanu organizatoriskiem jautājumiem saistītas nepilnības, par ko informētas vēlēšanu iecirkņu komisijas un Centrālā vēlēšanu komisija (CVK). Patlaban šie jautājumi veiksmīgi atrisināti.

Dienests turpina darbu, lai nodrošinātu brīvu un demokrātisku Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu norisi.

Tikmēr dienas pirmajā pusē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) saņēmis piecus signālus par iespējamiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma pārkāpumiem, aģentūra LETA noskaidroja KNAB.

Vienā gadījumā KNAB saskatīja pamatu veikt padziļinātu apstākļu izvērtēšanu,

un tas saistīts ar preses izdevuma, iespējams, neatļautu atrašanos tirdzniecībā, ja vēlēšanu dienā un dienu pirms tās izdevumā publicēta politiskā reklāma.

Aģentūra LETA pārliecinājās, ka kāds sociālā tīkla "Twitter" lietotājs aicinājis KNAB pievērst uzmanību tam, ka lielveikalā ir pieejami krievu valodā rakstoši izdevumi, kuru pirmajā lapā redzama partijas "Saskaņa" politiķu - Nila Ušakova, Jāņa Urbanoviča un uz Rīgas domi kandidējušā Konstantīna Čekušina fotogrāfija, kuru rotā uzraksts "Par Saskaņu". KNAB sociālā tīkla lietotājam atbildējis, ka informācija saistībā ar iespējamo pārkāpumu nosūtīta atbildīgajiem kolēģiem.

Arī Valsts policija (VP) sestdien sākusi vienu administratīvo procesu par gadījumu, kad Ķengaraga apkārtnē iedzīvotājiem dalītas kādas partijas skrejlapas. Atbilstošo VP kompetencei citi noteiktie aģitācijas ierobežojumu vai sabiedriskās kārtības pārkāpumi Rīgā līdz šim nav konstatēti.

Tikmēr Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa LTV pastāstīja, ka

būtisku starpgadījumu vēlēšanu iecirkņos nav, bet ir bijušas dažas neskaidrības.

“Neskaidrība vēlētājiem aizvien saglabājas par to, ka vēlētāju statuss viņiem ir un dzīvesvieta Rīgā šobrīd ir, tomēr vēlētāju sarakstā viņu nav. Tas ir tāpēc, ka (..) tiesības piedalīties Rīgas domes vēlēšanās bija tiem vēlētājiem, kuriem 90 dienas pirms vēlēšanām bija reģistrēta dzīvesvieta Rīgā. Tas bija 31. maijā,” paskaidroja Bērziņa.

Tāpat viņa norādīja uz saņemto informāciju, ka vēlēšanu iecirknī novērotājs bija filmējis vēlētājus un šo informāciju ievietojis savā “Facebook” lapā. Šāda rīcība nav atļauta, proti, vēlētājus iecirknī drīkst filmēt tikai tad, ja viņi tam ir piekrituši.

Dažviet rindas rīta agrumā, citviet - patukšs

Pie vēlēšanu urnām sestdien dodas rīdzinieki abos Daugavas krastos. Gan Ķengaragā, gan Ziepniekkalnā balsotgribētājiem pēc iecirkņu atvēršanas pat brīžiem nācās stāvēt rindā. Vēlēšanu komisijas rīta agrumā apmeklēja kolēģe.

Rīgas 58. vēlēšanu iecirknī Ķengaragā komisijas darbiniekiem darba nav trūcis ne iepriekšējā balsošanā, ne arī sestdienas rītā. “Pirmais balsotājs bija foršs onkulis, kurš ieradās tieši pulksten 7 no rīta. Viņš bija ar makšķerēm, iespējams, devās makšķerēt, bet vispirms viņš vēlējās izdarīt savu izvēli. Un tikai pēc tam dodieties makšķerēt,” pastāstīja Rīgas 58. vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja Kitija Čipāne.

LTV uzrunātie vēlētāji uzsver, ka balsot ir viņu pienākums. “Es gaidu, kad pilsētai būs laimīga nākotne,” sacīja vēlētāja Diāna.

“Es ilgi nedomāju. Vieglākais veids bija izdomāt, par kuru nebalsot. No rīta es apsēdos, domāju, sarunājos ar ģimeni un nolēmu,” pastāstīja vēlētājs Guntars.

Ziepniekkalnā divas stundas pēc iecirkņu atvēršanas balsotājiem bija jāuzgaida rindā. Rīgas 128. vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja Zane Doniņa novērojusi, ka lielākais vēlētāju skaits būs dienas vidū: “Vēlētāji sāk aktivizēties Ziepniekkalnā no plkst 9 līdz pēcpusdienai, lai, darot mājas darbus, var atnākt nobalsot.”

Tikmēr Rīgas 125. vēlēšanu iecirknī, kas atrodas Āgenskalna Valsts ģimnāzijā, sestdienas rītā rindas neveidojās, taču vēlēšanu iecirkņa darbiniekiem arī nenācies garlaikoties. Vēlēšanu iecirkņa komisijas vadītājs Krišs Kāpostiņš LTV pastāstīja, ka lielākā daļa balsotāju zina vēlēšanu kārtību un iecirknī pavada 5-10 minūtes. Vairāk jautājumu esot no vecāka gadagājuma cilvēkiem par to, kā balsot, kā svītrot kandidātus.  

Arī Rīgas 1. vēlēšanu iecirknis, kas atrodas Rīgas valsts 3. ģimnāzijā, sestdienas vidū bija krietni tukšs. Iecirkņa vadītāja vadītāja Gita Grīnberga - Gulbe Latvijas Radio apliecināja, ka šajā iecirknī vēlētāju aktivitāte ir ļoti maza. Arī CVK dati rāda, ka līdz pēcpusdienai tā ir bijusi nedaudz mazāka - 10,39% - nekā vidē pilsētā. 

Levits cer sagaidīt stabilu Rīgas vadību

Sestdienas rītā balsot Rīgas domes vēlēšanās devās arī Valsts prezidents Egils Levits un Andra Levite.

Prezidents žurnālistiem pastāstīja – lai izlemtu, par kuru sarakstu balsot, esot rūpīgi sekojis līdzi vēlēšanu kampaņai un partiju solījumiem. “Neviens saraksts nav ideāls. Un es pirms tam rūpīgi iepazinos ar attiecīgajiem kandidātiem un aktīvi liku krustiņus vai arī svītroju.

Tā ir Latvijā vēlēšanu tiesību īpatnība, ka vēlētājam ir iespēja izvēlēties ne tikai attiecīgo partiju vai sarakstu, bet arī konkrētus kandidātus. Tas ir ļoti nedaudzās valstīs.

Bet mums šī pilsoņu īpašā tiesība ir paredzēta, un es to arī izmantoju,” sacīja Levits.

No jaunās Rīgas domes Levits cer sagaidīt stabilu pilsētas vadību: “Rīga ir 800 gadus veca pilsēta, un šeit ir liels potenciāls. Potenciāls pēdējā desmitgadē netika izmantots, un mēs esam drusciņ atpalikuši no pilsētvides viedokļa. Ir ļoti labi, ka partijas vai saraksti lielu uzmanību pievērsa tieši pilsētas attīstībai. Tas ir tas, par ko lemj pašvaldība.”

Kāpēc jāiet balsot un ko sagaida? Atbild vēlētāji

Kādēļ ir svarīgi balsot? To LTV jautāja vēlētājiem, kas sestdien devās izlemt, kuriem politiķiem uzticēt Rīgas atslēgas. Atbildes bija dažādas: gan lai atbalstītu sev tīkamos politiķus, gan lai izpildītu katra pilsoņa pienākumu.

RD vēlētāji pie Friča Brīvzemnieka pamatskolas
00:00 / 01:02
Lejuplādēt

Āgenskalnā pie Friča Brīvzemnieka pamatskolas uzrunātie vēlētāji Latvijas Radio pastāstīja, ka

atnākuši vēlēt, jo grib pārmaiņas galvas pilsētas pārvaldības stilā. Svarīgākais – sakārtoti iekšpagalmi ietves un ceļi, kā arī no korupcijas brīva un zaļi domājoša galvaspilsēta.

Arī LTV uzrunātie rīdzinieki pastāstīja, ka viņus uztrauc gan bedrainās ielas, nesakārtotie iekšpagalmi, garās rindas uz bērnudārzu, gan negodīgi un reizēm nesaprotami pieņemti lēmumi. 

Latvijas Radio uzrunātie vēlētāji par to, kā izdarīja izvēli
00:00 / 00:59
Lejuplādēt

Vienlaikus tikai nedaudzi pie iecirkņiem satiktie vēlētāji Latvijas Radio atzina, ka pirms izvēles izdarīšanas cītīgi pētījuši partiju programmas. Daudzi uzrunātie atklāja, ka izlemt palīdzēja plašsaziņas līdzekļos skatāmās un klausāmās priekšvēlēšanu debates. Apmēram trešdaļa no aptaujātajiem atzina, ka savu izvēli nav mainījuši jau vairākus gadus, līdz ar to priekšvēlēšanu aktivitātēm līdzi nesekoja.

Vairāk pastāstīs paši vēlētāji:

"Uz iepriekšējiem skatījos televīziju, arī darbā runāju ar cilvēkiem. Arī programmas nedaudz paskatījos, kaut gan visiem tur viss ir vienāds."
"Tagad ir nedaudz grūtāk, jo pirms tam bija mazāk partijas. Nezināju, kuru izvēlēties. Nebija viegli."
"Viennozīmīgi bija svarīgi tas, ka vēlos pārmaiņas. Ir kaut kas jāmaina, jālaiž jauni cilvēki pie vadības. Vakar noskatījos Latvijas Televīzijā debates. Un tur apstiprinājās tas, ko es domāju."
"Bija ļoti laba informācija, skatījos televīzijas diskusijas. Man patīk redzēt cilvēkus dzīvajā ēterā. Tāpat ir pietiekami daudz palicis atmiņā par to, kas bija pirms ārkārtas vēlēšanām."

Rezultātus, iespējams, nāksies pagaidīt ilgāk

CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa un Rīgas vēlēšanu komisijas vadītājs Juris Kokins
00:00 / 00:56
Lejuplādēt

Ņemot vērā, ka vēlēšanu iecirkņu darbinieku pienākumi apgrūtināti ar drošības aprīkojumu un arī iepriekšējās nobalsošanas dienās strādātas ilgas darba stundas, jārēķinās, ka pilnvērtīga vēlēšanu rezultātu apkopošana aizņems vairāk laika nekā parasti. To Latvijas Radio paskaidroja Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa un Rīgas vēlēšanu komisijas vadītājs Juris Kokins.

"Jāņem vērā, ka, pirmkārt, pašvaldību vēlēšanās iecirkņiem ir ilgāks darba laiks - līdz plkst. 22. Otra lieta, ka maksimālais kandidātu skaits ārkārtas vēlēšanās ir 63, salīdzinoši Eiropas Parlamenta vēlēšanās kandidātu skaits vienā sarakstā ir 16. Mēs plānojam, ka no nelielākiem iecirkņiem, ja viss ies gludi, sadalījumu pa partijām varēs ieraudzīt ap plkst. 1, bet lielais vairums no vairuma iecirkņu būs uz rīta pusi, ap plkst. 5 vai 6," atklāja Bērziņa.

"Rīga nekad nav ņēmusi pārtraukumus, bet varbūt šī būs tā reize, kad pārtraukumu nāksies ņemt.

Tomēr līdz tam visas vēlēšanu zīmes tiks ieskenētas un noskaidros sadalījumu pa partijām. [Ievēlētos deputātus] krustiņus un svītrojumus tad varbūt apkopos vēlāk, ja komisijas cilvēki to [noguruma dēļ] nespēs pacelt," norādīja Kokins.

Lielāka piesardzība, bet aicina izmantot iespēju vēlēt

Covid-19 risku dēļ šoreiz iecirkņos visiem būs pieejamas maskas, kuras ir ieteicamas, bet ne obligātas. Tāpat būs pieejami dezinfekcijas līdzekļi. Vēlētājus aicina nākt ar savām pildspalvām, bet nepieciešamības gadījumā pildspalvu izsniegs komisijas pārstāvji. Iecirkņos arī jāievēro 2 metru distance.

Kristīne Bērziņa: Aicina balsstiesīgos rīdziniekus nepalikt mājās
00:00 / 00:43
Lejuplādēt

Ikkatrs balsstiesīgais aicināts izmantot iespēju izdarīt savu izvēli, uzsvēra Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.

“Es tiešām vēlētos visus rīdziniekus, kuri ir vēlētāji, nepalikt mājās un izmantot šo iespēju piedalīties Rīgas domes vēlēšanās. No vēlētājiem mēs nereti dzirdam, ka viņi vēlēšanās nepiedalīsies, ka neredz tam jēgu. Tomēr vēlos atgādināt, ka ikvienai balsij ir nozīme, pat viena vēlētāja balss var izšķirt vēlēšanu rezultātu. Vēlēšanām noslēdzoties, ikkatra balss veido to rezultātu. Tāpēc uzskats, ka mana balss neko nenozīmē, drīzāk ir nevēlēšanās iedziļināties. Tāpēc ļoti aicinu piedalīties vēlēšanās!” aicināja CVK vadītāja Kristīne Bērziņa.

VIDEO: Balsošanas kārtība

 

VIDEO: Drošības ieteikumi Covid-19 infekcijas profilaksei vēlēšanu iecirkņos

Video: Centrālās vēlēšanu komisija (CVK)

KONTEKSTS:

Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga. Vēlāk domes vadība vienojās ar opozīciju pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem sasaukt trīs domes sēdes pēc kārtas un  nenodrošināt tajās kvorumu. Pēc trim nenotikušām domes sēdēm Rīgas domi varēja atzīt par rīcībnespējīgu un lemt par tās atlaišanu. Un februāra vidū Saeima atbalstīja, vēlāk prezidents izsludināja likumu par domes atlaišanu.

Taču vēlēšanas nācās atlikt Covid-19 dēļ, un Saeimā 16. aprīlī steidzamības kārtā vienojās atbalstīt Rīgas domes (RD) ārkārtas vēlēšanu rīkošanu 29. augustā.

Vēlēšanu rezultāti

Provizoriskie rezultāti, CVK dati no 156 iecirkņiem no 156

Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

Provizoriskais mandātu sadalījums

Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 156 iecirkņiem no 156

Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

18 vietas Attīstībai/Par!, "PROGRESĪVIE"
12 vietas "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
10 vietas Jaunā VIENOTĪBA
7 vietas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Reģionu Apvienība
5 vietas Partija "Gods kalpot Rīgai"
4 vietas Jaunā konservatīvā partija
4 vietas "Latvijas Krievu savienība"
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti