Lielākā daļa Latvijas skolu pārstāvju nemēdz dalīties ar stāstiem, par to, kā strādā ar agresīviem bērniem. Visbiežāk patiesība tiek noliegta, sakot, mūsu skolā tā nenotiek. Jo, atzīstoties publiski, skola zaudēs savu prestižu.
"Nereti mēs sastopamies ar to, lai izvairītos no konflikta ar vecākiem, skola ļoti ilgi noklusē šīs problēmas, un vecāki par viņām uzzina vēlu," saka Valsts bērnu tiesību un aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa.
Pirmā mācību diena svinīgi aizvadīta arī Jaunjelgavas vidusskolā – skolā, par kuras telpās notikušu bērna piekaušanu pavasarī uzzināja visa Latvija. Mācība skarba. Kopš pavasara notikumiem skolā uzstādītas 13 papildu videonovērošanas kameras, izstrādāti stingrāki iekšējās kārtības noteikumi. Jauninājumu ir daudz. Direktore Lauma Mīlīga gan noteic – jaunieviestie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, tomēr ir par maigu, lai cīnītos ar bērna uzvedību, kura vecāki neatzīst uzvedības problēmas.
"Viena vardarbīga bērna tiesības un intereses nevar būt augstākas par vairāku simtu bērnu tiesībām, ir noteikti jāpilnveido instrumenti, ar kādiem varam cīnīties pret vardarbīgiem bērniem. Ir jādomā par šo lietu," saka direktore.
Stingrākus noteikumus, pret kuriem iebilda vairākas organizācijas sākotnēji atbalstīja arī Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. Viņi iesaistīti tādu situāciju risināšanā, par kuru esamību liela daļa sabiedrības neuzzina.
"Mēs redzam, ka šie gadījumi kļūst arvien sarežģītāki. Gan pagājušajā, gan šajā gadā mēs varam runāt par kādām desmit līdzīgām lietām tik pat smagām un vēl smagākām lietām, kā tā, kas ieguva tik plašu masu mediju popularitāti," atklāj Rieksta-Riekstiņa.
Jaunjelgavas vidusskolas direktore gan norāda, ka skolās ir ienākusi jauna bērnu paaudze. "Mēs redzam, ka šie bērni ir tie, ar kuriem ģimenē nerunā par šīm lietām, viņi nenošķir, ko drīkst, ko nedrīkst, robežu vairs nav," viņa saka,
Modra Jansone – eksperte vispārējās izglītības jautājumos gan pārliecināta, ka jau pašlaik skolām ir pietiekami plašas iespējas strādāt ar bērniem, kuru uzvedība apdraud citu bērnu drošību. Turklāt iespējami ātrāk jāpievērš uzmanība tiem, kuru vecāki nesadarbojas.
"Šie specifiskie gadījumi ir tie, kad jāiesaista citas pašvaldības institūcijas, bāriņtiesa vai sociālais dienests, vai pašvaldības pārvalde iesaistās šajā procesā," norāda eksperte.
Bērnus, kas nopietni apdraudējuši citu bērnu veselību vai dzīvību jau pašlaik iespējams saukt pie atbildības. Arī bērnus līdz 14 gadu vecumam. Sods neatrisina problēmu, bet palīdz saprast, ka par izdarīto jāatbild. Gan izglītības darbinieku arodbiedrībā, gan bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā noteic – ja visas iestādes jau pašlaik izdarītu to, ko likums nosaka, agresīvo bērnu uzvedības problēmas risinātos daudz veiksmīgāk.
