Noteiks sociāli ekonomiski pamatotu minimālā ienākuma līmeni

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Valdība otrdien, 21.oktobrī, vienojās noteikt jaunu, vienotu un sociāli ekonomiski pamatotu minimālā ienākuma līmeni, nosakot to 40% apmērā no iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu mediānas (vidējā skaitliskā vērtība no iedzīvotāju ienākumiem), informēja Labklājības ministrija (LM).

Vienlaicīgi minimālā ienākuma līmeni plānots noteikt atbilstoši mājsaimniecībā esošo cilvēku skaitam. Ņemot vērā Latvijas demogrāfisko situāciju, LM piedāvā piemērot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas izstrādāto skalu, piemērojot to Latvijas situācijai. Pirmajam pieaugušajam mājsaimniecībā minimālā ienākuma līmeni nosakot 100% apmērā, bet pārējiem, tai skaitā bērniem, - 70% apmērā.

LM uzsver, ka minimālā ienākuma līmenis nav fiksēta summa. Tas nozīmē, ka tā apmērs mainīsies katru gadu, ņemot vērā mājsaimniecību rīcībā esošos ienākumus.

 „Līdz ar minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu tiktu palielināta minimālā pensija, neapliekamais minimums un pabalsts garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai, tādējādi mērķtiecīgāk sniedzot atbalstu cilvēkiem ar viszemākajiem ienākumiem, kā arī strādājošajiem ar zemu atalgojumu, palielinot to reālos ienākumus uz rokas,” skaidroja labklājības ministrs Uldis Augulis.

Tuvākajā laikā Labklājības ministrija veidos darba grupu, lai strādātu pie konkrētiem pasākumiem. Darbs norisināsies pakāpeniski, un reālās izmaiņas sociālā atbalsta un nodokļu sistēmā gaidāmas sākot no 2017.gada, ņemot vērā nepieciešamību ieguldīt ievērojamus valsts budžeta līdzekļus minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai.

Līdz ar minimālā līmeņa noteikšanu valstī rosināts mainīt darbaspēka nodokļu un sociālās palīdzības sistēmas, minimālo pensiju un valsts sociālo pabalstu jomu. Šobrīd Latvijā 64,4 tūkstošiem trūcīgo iedzīvotāju ienākumi mēnesī ir līdz 49,80 eiro. Nabadzības situācija valstī kopumā aizvien ir kritiska. Tāpēc, nosakot minimālā ienākumu līmeni, būtiskākais atbalsts tiktu sniegts iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem, tos palielinot un uzlabojot viņu situāciju, kā arī kopumā mazinot ienākumu nevienlīdzību.

Turīgāko iedzīvotāju ienākumi ir nedaudz vairāk kā sešas reizes augstāki par vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumiem, radot būtisku ienākumu nevienlīdzību.

Minimālā ienākuma līmeni plānots sasaistīt ar garantētā minimālā ienākuma līmeni, iedzīvotāja ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu, minimālo pensiju. Tāpat plānots izvērtēt tā sasaisti ar valsts sociālajiem pabalstiem.

Pašlaik normatīvos noteiktie minimālie ienākumu līmeņi - GMI, trūcīgās un maznodrošinātās personas ienākumu līmenis nav sociālekonomiski pamatoti. Tie noteikti, pamatojoties galvenokārt uz budžeta iespējām. Tāpēc arī citu minimālo ienākumu apmēri, piemēram, minimālā pensija, neapliekamais minimums, nav sociālekonomiski pamatoti. Tā rezultātā 97% gadījumu nabadzīgākie iedzīvotāji arī pēc valsts un pašvaldību sociālo maksājumu saņemšanas aizvien nespēj izkļūt no nabadzības.                                      

Galvenais minimālā ienākuma līmeņa noteikšanas mērķis ir sakārtot sistēmu, nosakot sociālekonomiskajai situācijai atbilstošu, pamatotu un vienotu minimālā ienākuma līmeni, lai uzlabotu vistrūcīgāko iedzīvotāju materiālo situāciju.  Šis līmenis kalpos par atskaites punktu, atbilstoši kuram paredzēts pilnveidot sociālās palīdzības, sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu sistēmas.

Minimālā ienākuma līmeni piedāvāts izmantot arī darbaspēka nodokļu sistēmas pilnveidošanā, lai palielinātu ienākumus strādājošajiem ar zemu atalgojumu, vienlaikus veicinot darbspējas vecuma cilvēku iesaisti darba tirgū. 

 Minimālā ienākuma līmeni saskaņā ar koncepciju aprēķinās reizi gadā, pamatojoties uz iedzīvotāju ienākumu izmaiņām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti