"Notārs dara savu ikdienas darbu atbildīgi, godīgi. Protams, problēma ir privātie dokumenti, par kuru izcelsmi un patiesumu mēs nevaram būt pārliecināti. Tā ir lielākā problēma," atzina Notāru padomes priekšsēdētāja.
Jautāta, kā risināt šo problēmu jau no šodienas, Stīpniece sacīja: "Es aicinātu izmantot jau esošo rīku – pie notāra vēršoties, lūgt sagatavot dokumentus notariāla akta formā un aicināt notāru digitāli iesniegt šo dokumentu kopumu Zemesgrāmatā. Tur es redzu drošību."
Stīpniece atzina, ka notārs nevar pārbaudīt visu, jo īpaši tas attiecas uz mantošanas procesiem. Notāri nevar pārbaudīt kustamas nereģistrējamas mantas izcelsmi un apjomu. Tāpēc notāri vienmēr brīdina, ka, sniedzot nepatiesus datus, klientam var draudēt kriminālatbildība.
"Šobrīd par slogu runājot, es tomēr gribētu pateikt, ka tas, ko gaida no notāra, lai viņš pārbaudītu kustamas nereģistrējamas mantas izcelsmi un piederību – tas ir slogs, jo to notārs nevar izdarīt, tas vienkārši nav iespējams. Un tas būtu jādara kontrolējošajām institūcijām, kurām ir šīs iespējas un resursi," teica Notāru padomes vadītāja.
Viņa norādīja, ka, piemēram, Valsts ieņēmumu dienests var pārbaudīt, vai mantojuma atstājējam konkrēta kustamā nereģistrētajā manta ir piederējusi un vai mantinieks ir tiesīgs to mantot. "Notārs apstiprina tiesības uz to, kas pieder, bet piederību pārbaudīt kustamas nereģistrējamas mantas gadījumā notāram nav iespēju," skaidroja Stīpniece.
Jau ziņots, ka piektien, 5.februārī, notiks Latvijas Zvērinātu notāru padomes sanāksme, kurā tiks izvērtēta notāru darbības, kuru dēļ bijis iespējams veikt, iespējams, krāpnieciskus darījumus ar nekustamo īpašumu, gan legalizēt, iespējams, nezināmas izcelsmes līdzekļus.
Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens", pētot bijušā Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas izmeklētāja darījumus, devās pie notāres, kas apstiprinājusi aizdomīgo mantojumu. Eksperimentā par 2014. gada notāri atzītā Daina Andersone piekritusi sakārtot fiktīvu mantojumu, lai palīdzētu legalizēt 50 000 eiro.
