Panorāma

Atklājas robi mantojuma lietu kārtošanā

Panorāma

Prezidenta stāvoklis stabils

Intervija ar Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāju Sandru Stīpnieci

Notāru padomē sola vērtēt notāres rīcību Dirnēnu aizdomīgā mantojuma lietā

Pēc LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” eksperimenta, kurā Daina Andersone piekritusi sakārtot fiktīvu mantojumu, Latvijas Zvērinātu notāru padomē sākta notāres rīcības izvērtēšana.

Intervijā LTV raidījumā “Panorāma” Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece pastāstīja, ka sākta notāres Andersones rīcības izvērtēšana saistībā ar LTV sižetā minētām darbībām.

"Manuprāt, zvērinātam notāram ir jāatsakās no līdzdalības darbībās, kuras acīmredzami kalpo prettiesiskiem mērķiem, tajā skaitā no iesaistīšanās fiktīvos darījumos, ja notāra rīcībā ir informācija par šādiem klienta nodomiem," komentē Stīpniece.

Viņasprāt, bijušā Finanšu policijas izmeklētāja Dirnēna ģimenes mantojuma lietā notārei bija jārodas aizdomām.

Notāru padomes vadība grasās tikties ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadību, jo raidījumā redzētais esot apliecinājis nepieciešamību negaidot sanākt, lai pārrunātu visus mantošanas procesa posmus un izvērtētu katras institūcijas atbildību. Un, ja būs nepieciešams, jārosina arī likuma grozījumi, piebilda padomes vadītāja.

Notāru padomes paziņojumā medijiem skaidrots - līdz šim uzskatīts, ka kontrolējošajām iestādēm nav šķēršļu pārbaudīt mantotās kustamās mantas un lielas naudas summas izcelsmi. Taču raidījumā redzētais apliecināja pretējo, tāpēc 9.februārī ieplānota tikšanās ar VID.

Notāru padomē diskusiju par grozījumu nepieciešamību sāks piektdien, izvērtējot arī konkrēto gadījumu, solīja Stīpniece.

Tikmēr pati notāre Daina Andersone skaidro, ka notāra izsniegta mantojuma apliecība nav mantojuma īpašumtiesību apliecinošs dokuments, tāpēc notārs par šādas apliecības izsniegšanu nav atbildīgs.

Viņa arī esot nojautusi, ka cilvēks, kurš interesējies par  naudas legalizāciju mantojuma ceļā, bijis žurnālists, tāpēc sarunas gaitā pat esot piespēlējusi.

Notāre neslēpj – Robertu Dirnēnu viņa ir apkalpojusi, tomēr detaļās par to neieslīgst. Honorāru par vērtīgo mantojumu Dirnēns maksājis skaidrā naudā.

Viņa arī nav pārliecinājusies, vai nauda, kas tika norādīta mantojumā, ir iegūta legāli: “Nē. Ja runa ir par kustamu mantu, tad mēs to nevaram pārbaudīt. Te jau nav runa tikai par naudu. Tāpat var mantot dārglietas vai ko citu. Mēs jau to izcelsmi... Kādā veidā mēs to varam pārbaudīt? Es gribu pateikt, ka notārs nevienu neapstiprina mantojumu tiesībās uz nevienu mantu. Tai skaitā uz šo naudu. Notārs nostiprina  mantojumu tiesībās uz mirušā atstāto mantu. Punkts. Vai tur ir norādīta, vai nav norādīta nauda, mantu mēs norādām viena iemesla dēļ – lai tikai varētu aprēķināt savu honorāru. Un tikai! Tālāk jau tas, kas ir saņēmis mantojumu, iet ar dokumentiem… Mantojumu apliecība nav īpašuma tiesību pierādošs dokuments. Mantojuma apliecība ir mantojuma tiesību apliecinošs dokuments. (..) Izmantojot notāra mantojuma apliecību, nevar neko legalizēt.”

Ziņots, ka pētot bijušā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas izmeklētāja darījumus, LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” devies pie notāres, kas apstiprināja aizdomīgo mantojumu. Eksperimentā par 2014.gada notāri atzītā Daina Andersone piekrita sakārtot fiktīvu mantojumu, lai palīdzētu legalizēt 50 tūkstošus eiro.

Tāpat vēstīts, ka, pārbaudot vairāku Finanšu policijas pārvaldē strādājošo deklarācijas, LTV raidījums “De facto” atklāja, ka vecākais izmeklētājs Roberts Dirnēns no mātes - skolotājas -  saņēmis gandrīz pusmiljonu eiro vērtu mantojumu, tai skaitā – skaidru naudu. Vēlāk atklājās, ka Dirnēna ģimenei pieder vērienīgi īpašumi un virkne uzņēmumu, taču naudas izcelsme tajos – neskaidra.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti