Lai gan Litvins atzīst, ka nevajadzētu liegt skaidras naudas mantošanu, taču par to ir vajadzīga diskusija: “Tas, vai ir pareizi, ka Latvijā var mantot skaidru naudu, tas ir atklāts jautājums, par ko ir jādiskutē.”
Viņa skatījumā, viens no iespējamiem mehānismiem būtu skaidro naudu, kas tiek mantota, ieskaitīt bankas kontā, tādējādi deklarējot, ka šāda nauda patiesi eksistē.
Tikmēr Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere (“Vienotība”) norāda uz problēmām tā dēvētajā nulles deklarāciju, ko izgaismo žurnālistu atklātās aizdomīgās mantošanas lietas. Lai gan Latvijā ir spēkā nulles deklarācijas, taču atklāts paliek jautājums, kā šī informācija tiek izmantota.
“Ja redzam, ka mantošana tiek izmantota šajā [naudas atmazgāšanas] ķēdē, tas ir skaļš kliedziens, ka mums kaut kas nav kārtībā ar nulles deklarāciju un cilvēka aiziešanu no dzīves,” atzīst deputāte.
Kā vēstīts, pētot bijušā VID Finanšu policijas izmeklētāja darījumus, LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" devās pie notāres, kas apstiprināja aizdomīgo mantojumu. Eksperimentā par 2014.gada notāri atzītā Daina Andersone piekrita sakārtot fiktīvu mantojumu, lai palīdzētu legalizēt 50 tūkstošus eiro.
Pēc LTV izgaismotā gadījuma Zvērinātu notāru padome ierosināja disciplinārlietu pret notāri Dainu Andersoni par zvērināta notāra darbības pamatprincipu pārkāpumu, neievērojot ētikas kodeksa normas.
Disciplinārlietu komisija 4.martā paziņos lēmumu, ko vēlāk nosūtīs tieslietu ministram.