Dienas ziņas

Durvis vērusi «Tradīciju skola Dagdā»

Dienas ziņas

Grāmatmīļi pulcējas Bērvircavā

Nostiprina Bauskas pilskalna ziemeļu nogāzi

Nostiprina Bauskas pilskalna ziemeļu nogāzi

Erozijas dēļ kopš 20. gadsimta sākuma grunts līmenis pie Bauskas pils pamatiem ir pazeminājies apmēram par metru. Šoruden sākta pilskalna ziemeļu nogāzes nostiprināšana - apmēram 150 metru garumā veido īpašu gabionu sienu, kas pasargāšot nogāzi vismaz tuvākos gadu desmitus. 

Noslīdējumi Bauskas pilskalna ziemeļu pusē bijuši jau pirms pāris gadsimtiem, bet mūsdienās, kad upe mainījusi gultni un mainās arī klimats, bažas par pils drošību aizvien augušas.

Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis pastāstīja, ka bieži uznāk tādi "subtropiski" lieti, kad vienā dienā vai pat stundā nolīst mēneša norma. "Ūdens vairs netek pa teknēm, bet gāžas kā ūdenskritums. Tā šeit tie noslīdējumi radās 2000. un 2010. gadā, un kopš tā laika mēs te dzīvojam kā uz pulvera mucas," viņš paskaidroja.

Pirms vairāk nekā desmit gadiem jau reiz bija sākta ūdens izgrauztās klints nostiprināšana, tomēr pret iejaukšanos dabiskajā procesā iebilduši dabas aizstāvji, jo ap pili jau bija izveidots dabas parks. Saeima pieņēma speciālu likumu, ka šajā zonā prioritāte ir ēka, un, pamatojoties uz šo likumu, klints tika nostiprināta ar betonēšanu.

Šoruden pie pilskalna Ziemeļu nogāzes atkal rosās būvnieki. Pirms tam gan veikts pētījums,vai šajā nogāzē nav dzīvotnes aizsargājamiem gliemežiem.

Bauskas novada Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone sacīja, ka tur bija dažādas aizsargājamas sugas un to dzīvotnes. "Viens no tiem - tāds slavens tuntuļgliemezis," paskaidroja Tijone. "Viņš ir ļoti rets un ir tikai milimetru liels. Pozitīvi ir tas, ka šis gliemezis te atrodas, bet Mūsas upes otrā krastā, līdz ar to neietekmēja pils nogāzes atjaunošanu."

Ziemeļu nogāzes nostiprinājums aptuveni 150 metru garumā tiek likts vietā, kur upei uz nogāzi bijusi vislielākā ietekme. Darbus gan sarežģī piekļūšana remontējamajai vietai.

SIA ''Vidzemes būvnieks'' projektu vadītājs Jānis Purakalns pastāstīja, ka darbi ir saplānoti. "Materiālus esam sagādājuši līdz ekskavatoram, tas no lejas ceļ iekšā, mēs krāmējam gabionos, kas būs tāds kā nostiprinājums šim nogāzēm. Tehnoloģiskais pārtraukums būs, jo jau tagad varam redzēt, ka ūdens upē jau ceļas, bet mums vajag izdarīt pirmos darbus, lai nogāzes nostabilizētu, lai neturpinātos noslīdējumi."

Nogāzes stiprināšana kopā ar būvuzraudzību izmaksās 475 000 eiro, un to veic projektā ''Nacionālā kultūras mantojuma atjaunošana Zemgalē''. Vienlaikus šajā projektā notiek arī vecās pils torņa atjaunošana. Visi darbi tikšot pabeigti līdz nākamā gada rudenim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti