Līdzīga spēka vieta ir teiksmām apvītajā Pokaiņu mežā, taču, atšķirībā no tās, Čīkstelē spēka vietas kopēji vēlas paturēt to daudzkārt šaurākā lokā un izvairīties no lieliem cilvēku pūļiem.
Nezinātājs nokļūt līdz spēka vietai Čīkstelei var tikai šīs vietas kopēju pavadībā. Neliels zemes ceļš ved dziļi iekšā mežā. Jebkurā gadalaikā ar auto šos pāris kilometru ir ļoti grūti izbraukt vai pat vispār nav iespējams. Kad auto tālāk nevar braukt, jāiet kājām vēl krietns gabaliņš, līdz esam klāt - par to liecina gan spēkvietas zīme, gan lielais, ar akmeņiem iezīmēta tā sauktā enerģētiskā spirāle.
Pirms vairākiem gadiem Velners un Tatjana Siņicini atpazina šo spēkvietu, bet pirms septiņiem gadiem to sāka iekopt. Tā ir savā ziņā maģiska vieta un ne velti to sauc par Čīksteli. Te čīkst koki.
Jau pašiem vietas atradējiem bija skaidrs, ka šī vieta ir īpaša, tomēr, drošs paliek drošs, ataicināja arī pieredzējušus rīkstniekus, kuri to apliecināja.
Paši spēka vietas kopēji šurp brauc regulāri, arī zinātāju loks paplašinās, tāpat arī pati vieta pamazām kļūst arvien enerģiskāka, tomēr Čīksteli cenšas nepārvērst par plaši apmeklētu vietu.
Spēka vietā gadskārtu svinību tradīcijas kļuvušas par gaismas godināšanas svētkiem. Lai pilnvērtīgi varētu piedalīties šāda veida spēka brīžos, katram cilvēkam iepriekš ir sevi jānoskaņo būt mierīgam un patiesam. Ja cilvēks ieradīsies ar sliktiem nodomiem vai ļaunu prātu, tad var sagaidīt, ka jutīs bailes un pasliktināsies pašsajūta. Ejot pa enerģētisko spirāli ar labiem nolūkiem, ir iespējams sakārtot domas, uzlabot veselību un iegūt garīgo līdzsvaru. Jo īpaši nozīmīgi tagad, kad vistumšākajā gada brīdī atgriežas gaisma – Saule, kas kliedē tumsu un pamazām atkal ceļas Saules kalnā augšup.
