Tikai pārdesmit metru no ziedu tirgotavām Meža kapu galvenajā iebraucamajā ceļā vēja plūsmas plivināja policijas lentes. Balta apvidus automašīna "Range Rover" bija nobraukusi no brauktuves. Pie tās uz zemes gulēja vīrietis viscaur asiņainā, baltā kreklā. Ziņu virsraksti vēstīja, ka nošauts advokāts, maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.
Nogalinātā brālis Kristaps Bunkus stāsta, ka Mārtiņš daudz lasīja, ceļoja, pievērsās dažādiem hobijiem. Ļoti ilgstoši - jau kopš skolas laikiem - aizrāvās ar tenisa spēli. Kristaps ir jaunākais brālis triju bērnu ģimenē. Mārtiņš - vidējais. Lodes viņa dzīvību izdzēsa 38 gadu vecumā.
Runājot par brāli, Kristaps uzsver viņa mērķtiecību, darba spējas. Mārtiņš izveidoja savu biroju un jau vairāk nekā 16 gadus strādāja šajā jomā. Kļuvis par advokātu pirms astoņiem gadiem un mērķtiecīgi veidojis savu profesionālo karjeru.
Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska iepriekš Latvijas Radio sacīja, ka kolēģis lielākoties nodarbojies ar maksātnespējas lietām. Viņa pieļāva, ka slepkavības iemesli meklējami profesionālajā darbībā. Padomē nekādu sūdzību par viņa darbu neesot bijis.
Liktenīgajā dienā Kristaps Bunkus nebija Latvijā. Par brutālo brāļa nāvi viņu informēja telefoniski.
"Papildus personiskās traģēdijas pārdzīvojumiem, noziegums atklāja arī vairākas satraucošas tendences teiksim, ļoti agresīvu uzvedības kultūru Latvijas sabiedriskajā telpā, kurā pietiekami daudzi cilvēki atklāti nicinoši izteicās par Mārtiņu, par notikušo. Pats svarīgākais, ka darīja to bez jebkādiem pierādījumiem. Es uzskatu, ka šī ir ļoti bīstama tendence, jo maskē agresīvu, gandrīz vardarbīgu un citus cilvēkus necienošu attieksmi," saka Kristaps.
Sarunas laikā Kristaps pievēršas arī politiķa karjeru sākušajam, bijušajam advokātam Aldim Gobzemam. Premjera amatam nominētais Gobzems, viens no partijas "KPV LV" līderiem, pēc Bunkus slepkavības sociālajos tīklos izplatījis ziņas par nogalināto un saucis viņu par bandītu. Mārtiņa ģimene vērsās Zvērinātu advokātu padomē, lūdzot izvērtēt kolēģa rīcību. Novembrī tika nolemts Gobzemu izslēgt no advokātu rindām. Starp iemesliem arī nevainīguma prezumpcijas pārkāpšana un necienīga izturēšanās pret kolēģiem.
Bunkus ģimene ir gandarīta ar šādu lēmumu. Kristaps saka, nevienam ģimenē nav bijuši nekādi darījumu vai cita veida attiecības ar jauno politiķi. "[Gobzems] nekad iepriekš nav bijis tik bravūrīgs un drosmīgs, lai izteiktu pat mazāko kritiku vai aizdomas, vai kaut kādus apvainojumus, Mārtiņam dzīvam esot. Tāpēc ļoti izbrīna šī viņa lielā drosme, uz ko viņš saņēmās tieši pēc Mārtiņa nāves. Tas noteikti arī daudz ko liecina par pašu cilvēku [Gobzemu]. Bez jebkādām bremzēm nomelnojot un, protams, padarot mirušu cilvēku par savas priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļu," sacīja Kristaps.
Nogalinātā ģimene arī tiesā ir iesniegusi prasību pret Gobzemu par goda un cieņas aizskārumu.
Vasaras beigās Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis pieļāva divus iznākumus nozieguma izmeklēšanā. Pirmais - ar slepkavību saistītos aizturēs, otrais – izdosies viņus noskaidrot, bet neizdosies aizturēt un tiesāt. Pusgadu pēc nozieguma intervijā telekanālam LNT ģenerālis sacīja, ka izmeklēšana tuvojas noslēgumam. Ķuzis bija pārliecināts, ka lietā ir pietiekami daudz faktu un pierādījumu, lai pateiktu, kas un kā noziegumu ir pastrādājis.
Bunkus ģimene ar policijas darbu līdz galam apmierināta nav, saka Kristaps.
"Krīzes situācijas vislabāk parāda cilvēku raksturu. Un tāpat var teikt par iestāžu darbu. Krīzes situācijas parāda tās patieso gatavību. Šoreiz mēs redzējām, ka policijas darbs pirmajās stundās un dienās, visticamāk, nebija tāds, ko cilvēki sagaidītu 21. gadsimtā," atzīst Kristaps.
Policijai būtu jāstrādā ar modernākām metodēm, jāpiesaista palīgi no ārvalstīm, spriež nogalinātā ģimene. "Šis noziegums viennozīmīgi parāda, - ja likmes ir pietiekami augstas, tad savus mērķus Latvijā joprojām īsteno ar vardarbīgām metodēm. Šī iemesla dēļ ir kritiski svarīgi, lai tiek atrasti ne tikai izpildītāji, bet arī nozieguma pasūtītāji. Tas ir valstisks noziegums, un tai ir jābūt prioritātei, lai šāda veida noziegumi neatkārtotos, lai nebūtu bažu par to, ka mēs dzīvojam drošā un tiesiskā valstī," uzsver Kristaps.
Šīs slepkavības atklāšanu par policijas goda lietu ir dēvējuši arī citi. Piemēram, Ainars Latkovskis no "Jaunās Vienotības", kurš vasarā bija Saeimas Aizsardzības iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs, nozieguma izmeklēšanu salīdzināja ar spirta rūpnieka Daiņa Peimaņa slepkavību. Izmeklēšana pēc politiķa vārdiem toreiz bijusi pārāk gausa. Nozieguma pasūtītāji netika atrasti. Lai scenārijs neatkārtotos, policijai jārīkojas ātri. Tas ir profesionālā goda jautājums, sacīja politiķis.
