Teorijas tests jau nokārtots, un tagad jaunsargiem jāparāda, kā apgūtas lauku kaujas iemaņas, ierindas mācība un citas prasmes.
“Mīļākie noteikti ir tūrisms, kas ir ar mezgliem darboties, un lauku kaujas iemaņas, kas arī ir interesanti. Rodas saliedētība ar saviem biedriem, ka jūs visi reizē kustaties kā vienība. Mani tas saista arī armijā,” stāsta Liepājas 416. jaunsargu vienības dalībnieks Dainis Solovjovs.
Par katru pārbaudījumu tiek piešķirti punkti, un maksimāli kopumā ir iegūstami 100 punkti. Atšķirībā no skolas beigšanas eksāmeniem Jaunsardzes 4. līmeņa tests nav obligāts, tomēr vairums to izvēlas.
Ja pārbaudījumā saņemti vismaz 75 punkti, zināšanas tiek pielīdzinātas Zemessargu pamatapmācības kursam.
“Apstākļi spiež – beidzu vidusskolu un jādomā, ko tālāk darīt. Ir doma iet uz Aizsardzības akadēmiju un paralēli stāties Zemessardzē,” stāsta Saldus 407. jaunsargu vienības dalībniece Laura Davidauska.
Pirmajā novadā, kurā ir jaunsargi no Kurzemes un daļēji no arī no Zemgales, šogad testu izvēlējušies kārtot 53 jaunieši.
Pēdējos gados skolēnu interese par Jaunsardzi ir augusi, tomēr to noturēt un ieaudzināt disciplīnu kļūstot aizvien grūtāk.
“Ja mēs visu laiku liekam darīt vienu un to pašu, tad bērnam apnīk un viņš aiziet. Ir jāmeklē kaut kas papildus klāt, ar ko mēs varam viņus piesaistīt. Piemēram, es Kazdangā to daru ar kāpšanas sienu, ar tūrismu, ar orientēšanos un mēģinu arī viņus pavizināt uz citām sacensībām,” atklāj 411.Kazdangas jaunsargu vienības instruktors, štāba virseržants Kaspars Rudītis.
Par jaunsargu var kļūt ikviens skolēns vecumā no 10 līdz 21 gadam. Pašlaik Jaunsardzē darbojas vairāk nekā 7000 skolēnu.