Noslēdzoties «Rīgas konferencei», diskusiju centrā demokrātija un populisms

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Jautājumi par demokrātijas stāvokli un populisma izplatību bija starp galvenajām diskusiju tēmām, sestdien noslēdzoties ikgadējai „Rīgas konferencei”. Sociālie mediji ļāvuši cilvēkiem daudz aktīvāk paust savu politisko gribu, taču tas radījis jautājumu par demokrātiskās gribas un saprātīguma attiecībām, secināja Latvijas prezidents Egils Levits. Savukārt bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga norādīja, ka mūsdienu sabiedrības ir kļuvušas tik daudzslāņainas, ka ir jāpārdomā politisko partiju būtība.

Noslēdzoties "Rīgas konferencei", diskusiju centrā demokrātija un populisms
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Sociālie mediji un tehnoloģijas ir mainījuši veidu, kā cilvēki mijiedarbojas, un tas viņiem ļāvis arvien vairāk iesaistīties un paust savu demokrātisko gribu. Taču tas rada jautājumu, kas ņem virsroku – demokrātiskā griba vai šīs gribas saprātīgums? Vai tiek ievēroti tādi principi kā likuma vara, mazākuma tiesības? Ar šādām pārdomām sestdien „Rīgas konferences” noslēgumā dalījās Latvijas prezidents Egils Levits.

Pirms tam sestdien arī bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga „Rīgas konferencē” teica, ka „pasaule mainās, un tā mainās arvien straujāk”. Diskusijā par demokrātijas stāvokli un populismu viņa norādīja, ka „mūsdienās populisms ir vēl viens vilnis, kurā vispārējā sabiedrība jūtas pamesta novārtā”. Tās ir tādas lietas kā identitāte, reģionālā piederība, vērtību sistēmas, kas vienmēr bijušas fonā, bet tagad izvirzījušās priekšplānā. Un tas ir saistīts arī ar iedzīvotāju ekonomiskajiem apstākļiem.

„Tā ir vairākus gadus ilgusi neapmierinātība daudzās sabiedrības daļās. Un, ja vien politiķi, vai viņi ir labējie vai kreisie, neatsauksies šīm vajadzībām un prasībām no sabiedrības, tad viņiem radīsies konkurenti, kas politiski reālu risinājumu vietā piedāvās „muļķu zeltu”. Apgalvojot, ka atbild uz sabiedrības prasībām, bet patiesībā vairojot ksenofobiju, naidu, aizdomas, bailes,” norādīja Vaira Vīķe-Freiberga.

Starp populisma viļņa iemesliem ir arī 2008. gada globālā finanšu krīzes postošais efekts attiecībā uz to, kā cilvēki redz valsti, īpaši eirozonā. Uz to norādīja Vašingtonas domnīcas "Brookings" eksperte Konstance Štelcenmillere. Krīze iedragāja arī uzticību ne tikai starptautiskajām finanšu institūcijām, bet arī politiķiem, kas ieviesa bargus taupības pasākumus. Radās ekonomiskā nevienlīdzība. Politiķiem ir jāpierāda sabiedrībai, ka reprezentatīvā demokrātija strādā, teica Štelcenmillere.

„Novērojams atbalsta kritums reprezentatīvajai demokrātijai. Sairst uzticība institūcijām. Ir novērojama necieņa pret likumdevēja varu – esam redzējuši, kā prezidents Tramps izturējies pret ASV Kongresu, kā Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons attiecies pret britu parlamentu,” skaidroja Štelcenmillere.

Vaira Vīķe-Feiberga arī uzsvēra, ka, ņemot vērā arvien straujāk mainīgo pasauli un arvien daudzveidīgākās un sarežģītākās sabiedrības, ir jautājums par politisko partiju jēdzienu un būtību.

„Sabiedrības nav vienkārši sadalītas divās daļās - labējos un kreisajos. Sabiedrības ir daudzslāņainas, ar daudzām šķautnēm. Sabiedrībām ir daudzas intereses, un šīs intereses ne vienmēr ir skaidri formulētas vai izprastas. Manuprāt, mūsdienu pasaules sarežģītība prasa nopietni pārdomāt, kā tiek veidotas partijas, kā tiek formulēta politika, kas ir tas, ko šīs partijas - kā apgalvo - pārstāv? Sabiedrības kļūst tik daudzslāņainas un sarežģītas, ka es iztēlojos pienākam dienu, kad tā būs mākslīgā intelekta programma, kas sabalansēs visas šīs dažādās intereses, un politiķi kļūs lieki un nevajadzīgi,” tā Vīķe Freiberga.

Ikgadējā "Rīgas konference" Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ilga divas dienas, pulcējot vairākus simtus ekspertu, politiķu un žurnālistu. Starp galvenajām aktualitātēm šajā konferencē bija NATO nākotne, pārmaiņas Eiropas politiskajā elitē, tas, kā digitālais laikmets pārveido politisko varu, Rietumu attiecības ar Krieviju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti