Noslēdzot sabiedrisko apspriešanu, mudina ņemt vērā šogad skolu kompetenču izglītības pieredzi

Noslēgusies sabiedriskā apspriešana par jauno kompetencēs balstīto mācību saturu, un pašlaik tiekot apkopoti izteiktie priekšlikumi un veikta padziļināta analīze, jo atsaucība un interese par jauno modeli esot bijusi ļoti liela. Tikmēr reformas īstenotāji, skolu direktori un mācībspēki atkārtoti norāda uz nepieciešamību analizēt to, kā šajā mācību gadā veicies tām 100 Latvijas skolām, kas kopš septembra izmēģina jauno saturu.

Sabiedriskā apspriešana par kompetencēs balstīto mācību saturu sākās pagājušā gada septembra beigās. Galvenokārt apsprieda to, kādām zināšanām un kompetencēm jāpiemīt veiksmīgam skolas absolventam. Atsevišķas diskusijas skārušas tieši vidusskolas posmu. Paredzēts, ka jaunieši varēs specializēties kādā sev interesējošā jomā.

Priekšlikumus aizvien apkopojot. “Var būt viens kāds ļoti konkrēts ieteikums, un ir vesels būtībā standarta alternatīvs piedāvājums. Tā kā tos saskaitīt kā vienādus droši vien nebūtu jēgpilni. Tā pamata nostāja ir tāda, ka gan skolas, gan vecāki un arī darba devēju organizācijas norāda, ka šīs pārmaiņas tiešām ir svarīgas un vajadzīgas. Un konkrēti priekšlikumi ir jau par noteiktām jomām,” pastāstīja „Skola 2030” mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa.

Piemēram, Latvijas Banka sniegusi ieteikumus par mācību priekšmetu „Ekonomika”, bet Kultūras ministrija par mediju pratību.

Alternatīvā kompetenču tīkla un Juglas vidusskolas direktore Aija Melle pastāstīja, ka skolu vadītāji Latvijā pilnībā atbalstot pārmaiņas, taču atkārtoti atgādināja, ka

trūcis diskusiju par to, kā veicies tām 100 Latvijas skolām, kas jauno saturu aprobē kopš 2017.gada 1.septembra.

“Būtu svarīgi visai pārējai Latvijai saprast, kā veicas tām skolām, kuras ir aprobācijā, jo ir jau otrais semestris, mācību gada otra puse. Laika jau nav daudz. Par šo visvairāk jādomā. Nu mēs Rīgā zinām, kuras iestādes, mēs varam komunicēt pa tiešo, kolēģi, direktori dalīties pieredzē. Bet es domāju, ka ļoti svarīgi par šo runāt jau tādā valstiskā līmenī,” norāda Melle.

Viedokli par sabiedriskajai apspriešanai nodotajiem jautājumiem formulējusi arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA). Skolotāju arodbiedrības līdere Inga Vanaga stāstīja, ka par saturiskiem jautājumiem būtisku iebildumu neesot. Jādiskutē par noslodzes un atalgojuma izmaiņām līdz ar vērienīgo reformu.

“Ir virkne lietu, uz kurām joprojām nav pietiekami skaidru atbilžu, jo katram skolotājam būs vairāk individuāli jāstrādā un arī jāsadarbojas vairāk ar kolēģiem, lai jauno saturu varētu pilnvērtīgi īstenot. Taču šobrīd neviens nerunā, kā tas atspoguļosies viņa darba slodzē un kā tas atspoguļosies viņa atalgojumā,” pauda Vanaga.

Šos jautājumus arodbiedrība trešdien, 21.februārī, pārrunās ar Valsts izglītības satura centra direktoru, bet ceturtdien, 22.februārī, par publiskās apspriešanas rezultātiem ministrija informēs plašāku sabiedrību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti