Nosiltinot 26 izglītības un citas pašvaldības iestāžu ēkas, pagājušā gadā Liepājā izdevies ietaupīt vairāk nekā 140 tūkstošus latu. Līdz ar to izdevies atgūt jau 30 % no pašvaldības ieguldītajiem līdzekļiem šajos projektos. Samazinājies arī CO2 daudzums, kas nonāk apkārtējā vidē. Lai sekotu līdz gaisa temperatūrai un citiem rādījumiem, nosiltinātajās ēkās ir izvietotas iekštelpu klimata kontroles ierīces. Energoefektivitātes projekti paredz, ka piecu gadu laikā jāsasniedz konkrēti rezultāti.
Pagājušā gada decembrī Liepājā pabeidza pēdējos ēku energoefektivitātes projektus. Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens skaidro, ka viena lieta ir renovēt ēkas, bet otra - tās efektīvi apsaimniekot pēc projektu īstenošanas. Tieši tas šobrīd arī notiek. Viens no uzdevumiem - kontrolēt CO2 izmešu daudzumu un panākt konkrētu samazinājumu. Mērījumi notiek ar speciālām klimata kontroles ierīcēm, kas atrodas visās nosiltinātajās ēkās. Tās pašvaldība iegādājās par saviem līdzekļiem. Šo mērītāju ikdienā izmanto arī Liepājas pirmskolas izglītības iestādes "Kriksītis" darbinieces. Klimata kontroles ierīce parāda, kāds telpā ir mitruma līmenis, gaisa temperatūra un cilvēku izelpotais CO2 daudzums. Gaisa kvalitātei seko līdz saimniecības vadītāja Ramona Ūpe.
Apkures sistēmas projektā nebija paredzēts modernizēt, bet radiatori ir aprīkoti ar regulēšanas iespējām. Kaut arī laukā stindzinošs aukstums un radiatori ir mēreni silti, telpā, kurā rotaļājas bērni, gaisa temperatūra ir par augstu.
Ēkas siltināšanas efekts ir ļoti jūtams, stāsta skolotāja Diāna Lejiņa. Bērni var droši spēlēties uz grīdas. Pirmskolas izglītības iestādē "Kriksītis" pēc ēkas nosiltināšanas ievērojami ietaupījušies līdzekļi, kas tiek tērēti par apkuri, rādot pieejamos grafikus, stāsta pašvaldības pārstāvis Mārtiņš Tīdens.
Liepājā sākusi darboties arī programma interneta vidē, kurā tiek ievadīti nepieciešamie dati, kas ir papildus pienākums apsaimniekotājiem, bet ļoti būtisks, norāda pašvaldības pārstāvis. Vienā grafikā var uzskatāmi pārliecināties par patēriņu kvadrātmetros. Iepriekšējo gadu rādījumi ir reāls piemērs, cik neefektīvi patērēts dārgais siltums. Savukārt 2011. gada rādītāji pēc ēku siltināšanas apliecina, ka Liepājā apkures patēriņš ēkās katru mēnesi ir ļoti vienmērīgs, taču, lai sasniegtu pilnību, vēl daudz jāmācās.
Foto: I.Ozola/Latvijas Radio
