Energoefektivitātes projekta rezultātā Valsts prezidenta rezidencei Jūrmalā siltumenerģijas patēriņš samazināsies par 50%, norādīja Griškevičs.
Paralēli ēkas siltināšanas darbiem pēc Valsts prezidenta kancelejas lūguma tika veikta kosmētiskā apdare ēkas iekštelpās, atjaunojot gadu gaitā dabiski nolietoto grīdas segumu, sienu un griestu krāsojumu, kā arī apdarot iekštelpu logu ailes pēc energoefektivitātes projekta īstenošanas.
Vienlaikus tika realizēts interjera dizaina projekts ēkas 1. stāvā, kas kalpo reprezentatīvajai funkcijai – sēdēm un oficiālām sarunām. Dizaina projektu veidoja arhitekte Elita Pole (SIA “Heinrihs un Pole”).
Projekta ietvaros iegādātas mēbeles formālām un neformālām sarunām, iebūvējamie plaukti un krēsli koncertiem – kopumā aptuveni 100 vienību par 58,29 tūkstošiem eiro, kā arī veikta aizkaru un paklāju piegāde par 5650 eiro.
Ar nolūku ilgtermiņā optimizēt izmaksas Valsts prezidenta rezidences uzturēšanai pēc VNĪ iniciatīvas 2019. gadā tika piesaistīts Eiropas reģionālā attīstības fonda finansējums ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai. Būvdarbos tika ieguldīts 481 tūkstotis eiro – gan no Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma, gan VNĪ kapitālieguldījumiem.
Pēdējais lielākais remonts Valsts prezidenta rezidences ēkā Jūrmalā noslēdzās 2009. gadā, atzīmēja VNĪ.
