Medijiem izplatītajā paziņojumā Bunkus ģimene norāda, ka Mārtiņa Bunkus rīcībā esot atradušies materiāli, kas saturēja informāciju par iespējamo “ABLV bank” dalību ievērojama apmēra noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizācijā ilgstošā laika periodā. Viņi uzskata, ka minētie materiāli pamatoja ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla departaments (FinCEN) ziņojumā paustās aizdomas par “ABLV bank” iesaisti “ne tikai noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanā, bet arī ar to saistīto shēmu organizēšanā”.
Bunkus esot bijis oponents “ABLV bank” pašlikvidācijas procesa uzsākšanai, jo tas ļaušot nosargāt iespējamo bankas dalību noziedzīgu iegūtu naudas līdzekļu legalizācijā. Tādējādi Mārtiņš Bunkus varēja kļūt par nozīmīgu apdraudējumu ar FinCEN ziņojumu skarto personu interesēm, uzskata noslepkavotā advokāta ģimene.
Bunkus ģimene ar tās rīcībā esošo informāciju ir vērsusies Latvijas tiesībsargājošās iestādēs un citās institūcijās, kas atbild par noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanu.
KONTEKSTS:
Maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus nošauts 2018. gada 30. maija rītā Mežaparkā pie Rīgas Brāļu kapiem savā automašīnā "Range Rover". Izmeklētāju sākotnējā versija ir, ka slepkavība saistīta ar Bunkus profesionālo darbu advokāta vai maksātnespējas administratora amatā.
LTV raidījums "De facto" vēstīja, ka nopietnākās domstarpības profesionālās darbības dēļ Bunkum bijušas ar citu maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu un uzņēmēju Mihailu Uļmanu. Tāpat administratoriem bija interese arī par "ABLV bank" likvidācijas procesu.
