ĪSUMĀ:
- Nepagarinās pret investīcijām izsniegtās uzturēšanās atļaujas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.
- Turpināt uzturēties Latvijā drīkstēs plašo represiju laikā atbēgušie Baltkrievijas pilsoņi.
- Kādreizējiem Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem prasīs valodas zināšanas, lai varētu turpināt uzturēties Latvijā.
- Ierobežos vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem, kas to pieprasa, atrodoties kādā ES valstī.
- Krievijas pilsoņiem nebūs iespējas saņemt arī attālinātā darba vīzas.
Uzturēšanās atļaujas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem
Ar grozījumiem apturēta iespēja pagarināt termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kas saņēmuši uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz veiktajām investīcijām vai iegādājoties nekustamo īpašumu Latvijā.
Vienlaikus noteikti izņēmumi, proti, iespēja izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas, pamatojoties uz ģimenes apvienošanos, starptautisko aizsardzību, valsts interesēm vai humāniem apsvērumiem.
Savukārt ierobežojumi attiecībā uz Baltkrievijas pilsoņiem būs šaurākā apmērā. Likuma izmaiņas paredz, ka tie Baltkrievijas pilsoņi, kuri bija ieguvuši termiņuzturēšanās atļaujas 2020. un 2021. gadā, kad notika plašas represijas Baltkrievijā, varēs turpināt uzturēties Latvijā. Bet jaunu atļauju izsniegšanu paredzēts ierobežot.
Tāpat precizēts, kādos likumā neparedzētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļaujas uz laiku līdz pieciem gadiem varēs piešķirt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. To varēs veikt iekšlietu ministrs, ja tas atbildīs Latvijas interesēm vai starptautiskajām tiesību normām vai būs saistīts ar humāniem apsvērumiem.
Uzturēšanās atļaujas kādreizējiem Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem
Tāpat noteikts, ka Krievijas pilsonim, kurš pirms Krievijas pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, pastāvīgās uzturēšanās atļauja būs derīga līdz 2023.gada 1.septembrim.
Ja persona vēlēsies atkārtoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tai līdz attiecīgā termiņa beigām būs jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas apguvi atbilstoši likumā noteiktajam.
Vīzas Krievijas pilsoņiem
Deputāti arī pēc būtības pieņēma Saeimas deputāta Edvīna Šnores (Nacionālā apvienība) priekšlikumu
aizliegt izsniegt vīzu Krievijas pilsoņiem saistībā ar nodarbinātību Latvijā vai uzturēšanos Latvijā, veicot attālinātu darbu pie darba devēja.
Vienlaikus likumā ierobežos vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem, ja viņš to pieprasa, atrodoties kādā Eiropas Savienības (ES) valstī.
Uz šādu iespējamību iepriekš Saeimas komisija norādīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece Maira Roze: "Normatīvie akti neregulē, ka, ja cilvēks ir iebraucis ne caur ārējo Šengenas robežu, bet no iekšpuses, piemēram, no Spānijas, un šeit pieprasījis vīzu, tad mums nav nekāda pamata to neizsniegt. Šis likums neregulē, ka, ja cilvēks te ir likumīgi, viņam ir tiesības pieprasīt vīzu saistībā ar darbu."
Pārbaudēs neiesaistīs Finanšu izlūkošanas dienestu
Iekšlietu ministrs Kristaps Eklons ("Attīstībai/Par!") bija rosinājis, ka tuvākā gada laikā pamatu anulēt termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem līdz ar Valsts drošības dienestu, Valsts policiju un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi izvērtētu arī Finanšu izlūkošanas dienests.
Finanšu izlūkošanas dienesta pārstāvis Aleksejs Loskutovs iepriekš Saeimas komisijā pauda iestādes gatavību uzņemties šīs funkcijas: "Ir vienota izpratne, kā tiks veikts šis darbs visu to personu pārbaudei, kam ir spēkā esošas termiņuzturēšanās atļaujas, ievērojot ciešu sadarbību un tā likuma normas, kas attiecas uz Finanšu izlūkošanas dienesta darbību – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma [finansēšanas] novēršanas likums."
Tomēr komisijas vairākums šo priekšlikumu un ar to saistītos citus priekšlikumus neatbalstīja, jo šī būtiskā iecere iesniegta pārāk neilgi pirms galīgā lasījuma.
Tāpat atbalstu neguva iekšlietu ministra rosinājums izsniegt termiņuzturēšanās atļauju tiem, kuri gada laikā nebūs iesnieguši PMLP valsts valodas zināšanas apliecinošus dokumentus, iegūstot pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
Pēc Nacionālās apvienības deputāta Jāņa Dombravas domām, šādas izmaiņas pilnībā grozītu šī rosinājuma galveno domu: "Tas, ko Iekšlietu ministrija piedāvā, faktiski visiem šiem Krievijas pilsoņiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanas atļauja, būs automātiska iespēja saņemt termiņuzturēšanās atļauju. Man tas nešķiet pareizs princips. Tomēr pareizāks ir esošais piedāvājums par viena gada termiņu, pēc kura personai ir jāizceļo no valsts vai jāsaņem termiņuzturēšanās atļauja atbilstoši tām Imigrācijas likuma normām, kas atstātas spēkā attiecībā uz Krievijas pilsoņiem un runā par ģimenes apvienošanu, humāniem apsvērumiem."
KONTEKSTS:
Par stingrāku Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu iebraukšanas un uzturēšanās kontroli sāka runāt pēc tam, kad 24. februārī pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sākās Krievijas iebrukums Ukrainā un pret Krieviju tika ieviestas arvien jaunas sankcijas.
Putina iecerētais zibenskarš izgāzies, Ukraina joprojām veiksmīgi pretojas iebrucējiem un saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču, bet Eiropā sākās diskusija par iespēju liegt tūrisma vīzas Krievijas pilsoņiem. Latvija jau aprīlī apturēja pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem un jau izdoto atļauju atjaunošanu plāno vien retos gadījumos. 19. septembrī spēkā stājušies ierobežojumi Krievijas pilsoņiem ieceļot Baltijas valstīs ar nebūtiskiem mērķiem, piemēram, tūrisma nolūkos.
