Nosaka kriminālatbildību par neatļautu publisko un daudzstāvu ēku būvniecību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Saeima ceturtdien, 25.septembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, paredzot kriminālatbildību personām, kuras turpina veikt būvdarbus pēc to apturēšanas, informēja Saeimas Preses dienests. 

Deputātu atbalstītā Krimināllikuma redakcija paredz kriminālatbildību par publisko ēku vai daudzstāvu ēku būvdarbiem laikā, kad tie ir apturēti, jo nav saņemta būvatļaujas vai ja būvdarbi uzsākti pirms būvatļaujas nosacījumu izpildes.

Plānotais sods par šīm darbībām ir īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods.

„Līdzšinējais regulējums, kas par patvaļīgu būvniecību paredz vien administratīvu atbildību, ir acīmredzami nepilnīgs un neattur būvniekus no darbu turpināšanas pat pēc tam, kad būvinspektors liek apturēt būvniecību. Būvdarbu veicēji klaji ignorē iestāžu lēmumus un smiedamies maksā salīdzinoši niecīgos sodus. Tiesāšanās ilgst gadiem, tikmēr bez dokumentiem uzceltās ēkas aug kā sēnes pēc lietus un ar laiku tiek legalizētas. Šādam tiesiskajam nihilismam ir jāpieliek trekns punkts,” iepriekš skaidroja par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.

Jāpiebilst, ka tas nenozīmē, ka kriminālatbildība tiks paredzēta par jebkādu neatļautu būvniecību - likumprojekts paredz atbildību tikai par trešās grupas būvdarbu veikšanu – piemēram, ja ir būvēta publiskā ēka vai ēka, kurai ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi,” norāda Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

Krimināllikumā tiek pārskatīta atbildība par dažādu noteikumu pārkāpumiem, ja rezultātā bojā gājuši cilvēki, paredzot diferencēt atbildību atkarībā no nodarījuma seku smaguma.

„Šeit ņemta vērā piedzīvotā traģēdija Zolitūdē. Piemēram, maksimālais brīvības atņemšanas termiņš, ja ēkas sabrukšana izraisījusi cilvēku nāvi, patlaban ir četri gadi, un tas nav samērojams ar tās traģēdijas apmēru, kas pērnā gada novembrī piemeklēja Latviju. Piedāvājām pārskatīt kriminālsodu politiku gadījumos, kad būvnieku vai projektētāju nolaidība noved pie traģiskiem vairāku cilvēku upuriem, un paredzēt nodarījuma smagumam samērīgas sankcijas,” skaidroja  Judins.

Par celtņu, tiltu, ceļu pārvadu un citu būvju celtniecības normu vai noteikumu pārkāpšanu, ja tā rezultātā sabrukusi būve vai tās daļa un ja tas izraisījis divu vai vairāku cilvēku nāvi, paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem. Vienlaikus par šo pārkāpumu plānots atņemt tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības uz noteiktu amatu uz laiku līdz desmit gadiem.

Līdzīgi pārskatītas sankcijas par ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu, neatļautām darbībām ar indīgām un ātri uzliesmojošām vielām, ražošanas drošības un tehniskās disciplīnas noteikumu pārkāpšanu, narkotisko un psihotropo vielu neatļautu izsniegšanu, kā arī atstāšanu bez palīdzības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti