Saeima ceturtdien,15.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Preses likumā, precizējot, ka šī likuma noteikumi neattiecas uz pašvaldību informatīvajiem izdevumiem.
Deputāti lēma, ka jaunie grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" neattieksies uz pašvaldību izdevumiem un jautājums par ierobežojumiem pašvaldību informatīvajiem izdevumiem ir jārisina pašvaldību līmenī, informē Saeimas Preses dienests.
Līdz šim bija noteikts, ka Preses likums neattiecas vien uz valsts varas un pārvaldes institūciju instrukcijām, normatīvajiem aktiem, tiesu un arbitrāžas prakses periodiskajiem biļeteniem, mācību un zinātnisko iestāžu izdotajiem materiāliem.
Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (Nacionālā apvienība) iezīmēja, ka regulējums, kas nodalītu pašvaldību izdevumus no masu medijiem un definētu to funkcijas, ir ārkārtīgi svarīgs, lai stiprinātu spēcīgu un neatkarīgu presi.
Tā kā Latvijā nav nevienas oficiālās informācijas aģentūras, deputāti lēma no likuma izslēgt arī normu, ka masu informācijas līdzekļi neatbild par nepatiesu ziņu izplatīšanu. Šāds solis neļaus medijiem izvairīties no atbildības par nepatiesu ziņu izplatīšanu, norāda Saeima.
Jau ziņots, ka 2016.gada februārī tika aplēsts, ka gandrīz katra no 119 Latvijas pašvaldībām atbilstoši savām budžeta iespējām jau gadiem drukā savu oficiālo izdevumu. Tikai dažas iztiek ar taupīgiem mēnešrakstiem, kur tiešām lakoniski izstāsta par domes darbu. Bet daudzviet pašvaldības vairākas reizes mēnesī drukā krāsainus neatkarīgu avīžu atdarinātājus lielās tirāžās, domes informāciju tur “atšķaidot” ar izklaidējošiem rakstiem, sludinājumiem un reklāmām.
Vēlāk šis jautājums nonāca līdz Saeimai, un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija janvārī atbalstīja priekšlikumu liegt valstij un pašvaldībām veidot periodiskos izdevumus un interneta vietnes kā masu informācijas līdzekļus. Taču Saeimai vēl neizdevās vienoties par šādu risinājumu.
