Viņš ir pazīstams ar savām provokācijām, kuras izmanto kā mākslinieciskus paņēmienus. Piemēram, viens no viņa jaunākajiem projektiem ir filma “Atbrīvošanas diena”, kurā stāstīts par slovēņu rokkgrupas “Laibach” viesošanos un koncertu Ziemeļkorejā.
Kā raidījumā norādīja Traviks, ar šādu provokāciju, savedot kopā tik dažādas pasaules kā “Laibach” un Ziemeļkoreju, vēlējies uzdot jautājumu ziemeļkorejiešiem, vai tiešām šī Rietumu rokgrupa ir tik briesmīga, un rietumniekiem – vai patiešām Ziemeļkoreja ir tik briesmīga?
Arī Latvijā viņš ar latviešu kolēģiem vēlējies provocēt, uzsverot latviešu un krievvalodīgo atšķirības. Proti, pārsvarā krievvalodīgo apdzīvotajā Bolderājā ieradušies pie vietējiem iedzīvotājiem – krievvalodīgajiem, un viņa – norvēģa – uzdevums bija kalpot par saikni starp latviešiem, ar kuriem viņš bija atbraucis, un vietējiem iedzīvotājiem.
Tomēr pēc neilga laika Traviks šo projektu pametis, jo neredzējis jēgu savai “naivā skandināva” lomai. Traviks norāda, ka Latvijā pastāv starpnacionālā spriedze un problēmas, kas saistītas ar kultūras atšķirībām, taču abas puses nav tik attālas, lai savā starpā nerunātu bez provokatora, kurš ar savām provokācijām varētu abas puses savest kopā.
