Karšu izdevniecības “Jāņa sēta” galvenais redaktors Jānis Turlajs ir pārliecināts - Krievijā turpmāk izdotajās kartēs Krima neatkarīgi no pasaules nostājas būs iezīmēta Krievijas sastāvā.
“Man ir kolēģi labi, ar kuriem es sen jau gadiem ilgi strādāju gan Pēterburgā, gan Maskavā, un viņi man žēlojas, ka viņiem jebkura karte pirms izdošanas kā padomju laikos ir jāsaskaņo un tam visam ir jāatbilst Krievijas ārlietu resoru nostādnēm, un tur tiešām gan Abhāzija, gan Dienvidositija jārāda kā neatkarīgas valstis, neraugoties uz to, ka bez Krievijas to neatkarību ir atzinušas vēl varbūt Venecuēla, Nikaragva un Nauru,” saka Turlajs.
Karšu izdevniecībā “Jāņa sēta” skaidro, ka, pētot kartes, svarīgi nepalaist garām tām pievienotos komentārus, skaidrojumus, atšķirīgu svītrojumu, jo nereti tie norāda uz būtiskām niansēm, piemēram, 80. gados viena no lielākajām ASV izdevniecībām Baltijas valstis pasaules kartē bija iekrāsojušas PSRS teritorijas krāsā, tajā pat laikā apakšā pievienojot komentāru, ka ASV neatzīst Baltijas valstu aneksiju.
Karšu izdevniecībā “Jāņa sēta” okupēto, anektēto vai pašpasludināto teritoriju apzīmēšanai izmanto baltu svītrojumu, teritorijas pamatkrāsu atstājot tādu pašu, kā valstij, kuras sastāvā tā ir “de jure”. Nereti gan valstu pārstāvniecības neievēro, ka atšķirīgais marķējums tikai norāda uz īpašu stāvokli šajā teritorijā. Tā izcēlies Latvijā līdz šim nopietnākais strīds par teritoriju apzīmējumiem ar Azerbaidžānu. “Tur bija medijos arī traktāts par to, ka Latvijas kartogrāfi ir it kā atzinuši Karabahas neatkarību vai arī Abhāzijas, kas ir pilnīgas muļķības,” saka Turlajs.
Salīdzinot kartogrāfs rāda Armēnijas izdevumu, kurā Kalnu Karabaha iezīmēta kā neatkarīga republika, turklāt teritorijas krāsojums daudz neatšķiras no pašas Armēnijas.
Ārlietu ministrijā apliecina – kartes ir ļoti jūtīga tēma, un gadījumu, kad citu valstu pārstāvniecības ar sūdzībām vēršas Ārlietu ministrijā vai pašās izdevniecībās, netrūkst. Atbildība par teritoriālajiem apzīmējumiem gan jāuzņemas pašiem izdevējiem, jo ministrija šaubīgos gadījumos var tikai konsultēt.
“Mēs esam brīvā valstī, šeit var katrs izdevējs, dabīgi, savas izpratnes robežās darboties. Ja viņš ir tomēr privātuzņēmējs, skaidrs, ka mēs tās kartes kā tādas neakceptēsim, ja jūs runājat, teiksim, par mācību grāmatām, tad mācību grāmatās gan ir jābūt ļoti korektai informācijai,” uzsver Ārlietu ministrijas pārstāvis Kārlis Eihenbaums.
“Jāņa sētas” izdotās kartes ir vienas no retajām, kur tiek fiksēta arī nelielu teritoriju pašpasludināšanās, skaidro Turlajs, uzsverot – lielā iedzīvotāju skaita dēļ Krimas gadījums atšķiras, tāpēc, visticamāk, arī citas izdevniecības meklēs veidu, kā kartēs attēlot tās aneksiju.
