Šo ideju atbalstīja tikai 31 no 100 deputātiem, 46 bija pret, bet 11 atturējās.
Viens no idejas autoriem, LRA pārstāvis, Edvards Smiltēns Saeimas debatēs skaidroja, ka šis priekšlikums izskaudīs Valsts prezidenta aizklātu ievēlēšanu. Līdz ar to nebūšot arī, pēc Smiltēna vārdiem, “politiskā tirgus”. Smiltēns stāstīja, ka Saeimai būtu jādiskutē tikai par tiem kandidātiem, kas būtu guvuši sabiedrības atbalstu.
Proti, kandidātiem būtu jāsaņem vismaz 50 000 Latvijas pilsoņu paraksti, lai parlaments diskutētu par attiecīgajiem cilvēkiem kā iespējamiem Valsts prezidenta kandidātiem.
Tādējādi priekšlikums paredzēja, ka Valsts prezidentu ievēlē Saeima uz četriem gadiem pēc tam, kad Valsts prezidenta amata kandidātus apstiprina tauta. Ja prezidentu neizdodas ievēlēt arī atkārtotajās vēlēšanās, prezidentu ievēlē Saeima, šajā gadījumā prezidenta amata kandidātus apstiprināšanai tautai nenododot.
Smiltēns skaidroja, ka tādā veidā būtu ievērotas sabiedrības intereses tikt iesaistītai politikā, palielinātos ticība Latvijas politikai, pieaugtu prezidenta autoritāte un demokrātijas līmenis.
Fakts, ka kandidātiem jāsaņem vismaz 50 000 pilsoņu atbalsts, arī disciplinētu Saeimu, pauda Smiltēns, piebilstot, ka par Rīgas pils saimniekiem arī tad labprāt kļūtu cilvēki, kuri līdz šim atteicās kandidēt, baidoties un izvairoties no politiskā tirgus.
Pret šo ideju gan iestājās pie Saeimas frakcijām nepiederošais, taču partiju “KPV LV” pārstāvošais Artuss Kaimiņš. “Kad nav ideju, tad ir jāgroza Satversme, vai ne Smiltēn!” viņš uzsauca Smiltēnam, sākdams savu atbildes runu.
Kaimiņš pārmeta Smiltēnam un LRA populismu, piedāvājot šādu ideju neilgi pirms Saeimas vēlēšanām.
“Kāpēc jūs nākat tagad [klajā ar šādu ideju]?” retoriski jautāja Kaimiņš. “Ja realizētos jūsu ideja, tad [smagos finanšu noziegumos apsūdzētais Aivars] Lembergs ar [Rīgas mēru Nilu] Ušakovu varētu kļūt par Latvijas prezidentu. Viennozīmīgi!” izsaucās Kaimiņš. “Satversmes grozīšana pirms vēlēšanām ir absolūti nepieņemama,” noskaldīja Kaimiņš.
LRA līdz ar Satversmes grozījumiem piedāvāja iespējamus grozījumus arī citos likumos, kas paredzētu mainīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību. Diskutējot par tiem, Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere (“Vienotība”) pārmeta idejas autoriem, ka viņi nav ņēmuši vērā nedz pašreizējo ģeopolitisko stāvokli, nedz sabiedrības intereses. Ideja ir pretrunā valsts un sabiedrības interesēm, norādīja deputāte.
“Vai tiešām jūs nesaprotat, cik tas ir bīstami?” retoriski jautāja Lībiņa-Egnere.
Viņa norādīja, ka "Vienotība" allaž ir atbalstījusi Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu, taču šī ideja ir kas līdzīgs "Frankenšteinam".
Pašreizējā kārtībā paredz, ka kandidātus Valsts prezidenta amatam izvēlas parlamentā ievēlētās partijas. Lai prezidentu ievēlētu, ir nepieciešams vismaz 51 deputāta atbalsts. Prezidenta vēlēšanas Saeimā ir aizklātas.
