16.marts
16. marts Latvijā ik gadu tiek gaidīts ar bažām: vai leģionāru piemiņas gājiens Rīgas centrā un ziedu nolikšana pie Latvijas simbola – Brīvības pieminekļa – izraisīs provokācijas un kā tas atbalsosies pasaulē.
Saeimas deputāts Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība) uzrunā deputātiem pauda, ka 16. martā karavīri ir pelnījuši cienīgu piemiņu. Viņš uzsvēra, ka Latvijai ir jāpiemin savi karavīri, jo tas neiederas nedz Krievijas vēstures koncepcijā, nedz Rietumu, pēc Jansona vārdiem, “ērtajā konceptā”, kurā ir tikai viens ļaunums – nacisms. "Šīs personas ir uzskatāmas par kara noziegumu upuriem un ir pelnījušas atbalstu un aizsardzību no Latvijas valsts, kā arī no sabiedrības puses," norādīja Jansons.
Arī Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Gaidis Bērziņš ceturtdien, 15.martā, LTV raidījumam “Rīta Panorāma” skaidroja, ka “tas ir mūsu visu pienākums - atcerēties mūsu vīrus, kas cīnījušies par Latvijas neatkarību”.
Bērziņš arī sacīja, ka izskaidrot šī datuma nozīmi starptautiskajā līmenī var, tas ir “mūsu diplomātu atbildības jautājums, kā viņi spēj skaidrot vēsturisko situāciju”.
Lai gan Saeimā neviens pretarguments neizskanēja, tomēr ne "zaļie zemnieki", ne "Vienotība" nebija gatavi balsot par un iecere tika noraidīta.
16. marts jau gadiem ir Latvijas sabiedrībā pretrunīgi vērtēta diena. Kamēr daļa sabiedrības piemin Otrā pasaules kara leģionārus, tikmēr citi kritizē tās norisi.
Arī iekšlietu ministrs Rihars Kozlovskis ("Vienotība") norādīja, ka 16. marta riski šogad ir lielāki nekā pagājušajā gadā.
Bez ierobežojumiem atļauts organizēt biedrības "Daugavas Vanagi" gājienu un biedrības "Nacionālo karavīru atbalstam" rīkoto pasākumu.
Pērn tradicionālajā latviešu leģionāru piemiņas gājienā piedalījās vairāk cilvēku nekā 2016.gadā. Lai gan tā laikā aizturēti pieci cilvēki, būtisku provokāciju vai citu nopietnu sabiedriskās kārtības traucējumu nebija.
