Latvija par holokaustu nav atbildīga, un nav pareizi izcelt vienas tautas ciešanas pāri citām. Tā Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē uzsvēra Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava. Viņš sacīja, ka Latvija ir centusies nodrošināt vēsturisko taisnīgumu neatkarīgi no etniskās piederības. Nacionālā apvienība rosināja paplašināt likumprojekta tvērumu, paredzot izmaksāt atlīdzību visiem totalitāro režīmu upuriem – ebrejiem, romiem un latviešiem.
"Tas būtu taisnīgi un izbeigtu tādu ilgstošo rasismu pret atsevišķām tautām, kas ir it kā cietušas mazāk," sacīja Dombrava.
Savukārt Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonda valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Krupņikovs norādīja, ka likums ir tieši par ebrejiem atņemto īpašumu atlīdzināšanu. Ebreju situācija ir atšķirīga ar to, ka tie karā tika gandrīz pilnībā iznīcināti, līdz ar to trūka cilvēku, kas īpašumiem pieteiktos denacionalizācijas procesā. Viņaprāt, atlīdzinājumu pelnījušas arī citas grupas, taču visas vienā likumā salikt nevar.
"Mūsu skatījumā, neatrisinot vienu problēmu, būtu jālemj, kā sadalīt naudu,
būtu jāpiedāvā atsevišķs likums, kas runātu, kādā veidā jāpalīdz romu kopienai," sacīja Krupņikovs.
Priekšlikums ar balsu vairākumu tika noraidīts. Latvijas Čigānu biedrības vadītājs Normunds Rudevičs izteicās, ka viņam ir ļoti skumji, ka netiek izmantota iespēja atzīmēt romu tautas upurus, kuri lielā skaitā aizgāja bojā Otrā pasaules kara laikā.
"Atkal romi paliek nekur. Tāpēc mūs iznīcināja, ka piedzimām par romiem," sacīja Rudevičs.
Komisija nepaguva izskatīt visus iesniegtos priekšlikumus, tāpēc tā darbu pie likumprojekta turpinās nākamajās sēdēs.
KONTEKSTS:
Par kompensācijām ebreju kopienai Saeimā diskutēts jau 15 gadus, bet tas tā arī nav ticis atrisināts.
2006. gadā Aigara Kalvīša valdībā tapa likumprojekts par vēl citu nekustamo īpašumu atdošanu un 32 miljonu latu kompensācijas izmaksu. Taču 8. Saeima toreiz to noraidīja bez kādām debatēm. 2008. gadā Ivara Godmaņa valdība mēģināja atgriezties pie šī jautājuma, bet, sākoties krīzei un mainoties valdībai, šis jautājums palika pusratā.
2012. gada vasarā toreizējais premjers Valdis Dombrovskis aicināja tieslietu ministru Gaidi Bērziņu veidot darba grupu. Ministrs iebilda, ka denacionalizācijas process Latvijā ir beidzies, bet, premjera spiedienam turpinoties, atkāpās no amata.
Par ebreju īpašumu restitūciju, viesojoties Latvijā, vairākkārt atgādinājuši arī ASV īpašie sūtņi holokausta jautājumos Duglass Deividsons un Nikolass Dīns, kā arī citas ASV un Izraēlas amatpersonas.
Lai kaut uz brīdi pieklusinātu šo jautājumu, 2016. gadā Saeima pieņēma vairākus likumus, ar kuriem Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei tika nodoti pieci nekustamie īpašumi.
Jautājumam sadūšojās pieķerties arī 13. Saeimas politiķi. Taču jau sākotnēji bija skaidrs, ka šim priekšlikumam nebūs vienota koalīcijas atbalsta. Tomēr šī gada septembra beigās Saeimā konceptuāli atbalstīja 40 miljonu kompensāciju ebreju kopienai, nosaucot to par Labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai.
Atlīdzinājumu ebreju kopienai vēsturiskā netaisnīguma mazināšanai plānots īstenot no 2023. gada līdz 2032.gadam. Atlīdzinājumu paredzēts iekļaut gadskārtējā valsts budžeta likumā atsevišķā budžeta programmā "Līdzekļi nodibinājumam "Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds"". Naudu plānots izmaksāt pa vienādām daļām desmit gadu laikā, izmaksājot to katru gadu.
