Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Ķemeru sanatorijai paredz drūmu nākotni

Panorāma

Eiro Latvijā: jaunas algas un jauni rēķini

Vai būvniecības likumam stingri pamati?

Noraida grozījumus Būvniecības likumā kā absolūtu problēmu risinājumu

Būvniecības nozare tagad nonākusi zem pamatīgas lupas. Atklājas arvien jauni un jauni fakti par paviršībām dokumentācijā, par nesaskaņotām projektu izmaiņām un galu galā - par pašu darbu kvalitāti būvlaukumā. Šokējoši izrādījušies arī nesen veikto pārbaužu rezultāti – tajās atklātas nedrošības pazīmes vairākos desmitos sabiedrisko ēku. Iecerēts, ka solis nozares sakārtošanā būs jaunais Būvniecības likums un tā grozījumi, kas stāsies spēkā nākamā gada 1. februārī. Tomēr gan ierēdņi, gan būvniecības nozares pārstāvji uzsver - jaunais likums nav brīnumnūjiņa. Tas ir tikai ceļa sākums, un gaidīt, ka pēc likuma pieņemšanas viss sakārtosies pats no sevis, būtu pārlieku optimistiski.

„Tas, ko šobrīd dara likumdevēji, ir līdzīgi kā ar sapuvušu ēku ar nokrāsošanas metodi kādam citam iestāstīt, ka šī ēka nav sapuvusi. Tādēļ arī šīs aktivitātes ir ēkas krāsošana, nevis uzlabošana pēc būtības," tik skarbu vērtējumu politiķu un ierēdņu darbam būvniecības procesa regulēšanā, velta Pēteris Druķis. Viņš pārstāv starptautisko inspicēšanas, testēšanas un sertificēšanas uzņēmumu "Inspecta".

Uzņēmums aktīvi piedalījies ar būvniecības nozari saistītās likumdošanas izstrādē Latvijā. Nesen arī sūtījuši vēstuli Valsts prezidentam, rosinot iedzīvināt ziemeļvalstu kārtību, ka galveno atbildību par būvdarbu kvalitāti prasa no būvnieka, nevis projektētāja. Būvdarbu kvalitāti aicināts vērtēt pēc ES lietotās mērauklas, bet valstij savos būvniecības pasūtījumos aicināts rādīt piemēru ar augstāku veikto darbu kvalitāti. Viņš norāda, ka Latvijā izveidojusies paradoksāla situācija - valsts jau teju 10 gadus ir ES sastāvā, bet bloka būvniecības kvalitātes kritēriji un standarti, kas daudz skaidrāk ļautu noteikt arī kvalitātes kritērijus, aizvien nav skaidri iekļauti nozari regulējošajā likumdošanā. „ES kopš 1975.gada projektēšanā ir izstrādāti eirokodeksi. Visā ES šos kodeksus ievēro. Pārejas periods beidzās 2010.gadā Šobrīd ir klāt 2014.gads un mēs joprojām pēc eirokodeksiem neprojektējam un tie Latvijai nav saistoši. Ja politiķi domā, ka eirokodeksa iztulkošana nozīmē, ka tas būs saistošs Latvijas būvniecības industrijai, tad viņi ļoti dziļi alojas," norāda Druķis un piebilst: „Neviens no šiem dokumentiem Latvijā nav pieņemts. Visi tie normatīvi, kas ir vairāk kā 100 ir kaut kas arhaisks, kaut kas no PSRS laikiem," saka AS „Inspecta Latvia" valdes loceklis Pēteris Druķis.

To, ka daudzi būvniecības standarti vēl no padomju laikiem mūsdienu Latvijā joprojām dzīvi, nenoliedz arī ierēdņi. Taču uzsver, ka padomju laika un ES standarti kopā netiek pielietoti. „Es nepiekrītu tēzei, ka mums eksistē kaut kādi ārkārtīgi stingri Eiropas normatīvi, kas mums ir saistoši. Būvniecībā ir tādas lietas kā fizika, matemātika un materiālu zinātnes un tie ir pamati. Nevienā likumā mēs neaprakstīsim pitagora teorēmu vai vielu ķīmiskās īpašības," saka EM valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs.

Pēc viņa teiktā, Latvijā ES standarti būvniecībā jau tiek iedzīvināti, tiesa ekonomiskā krīze un ar to saistītais līdzekļu trūkums to nav ļāvis izdarīt savlaicīgi. Taču ministrija tos apņēmusies iestrādāt būvnormatīvos līdz 1.jūnijam.

Tāpat tiek atgādināts par jaunā Būvniecības likuma grozījumiem, kuri ierosināti pēc Zolitūdes traģēdijas. Tie noteiks daudz stingrākas prasības būvniecības procesā iesaistītajiem speciālistiem, kā arī paredzēs Valsts būvniecības kontroles biroja izveidi. „Likums ir tikai pats sākums visām darbībām. Tas, ka mums ir likums vēl nenozīmē, ka mēs esam kaut ko konceptuāli un būtiski mainījuši. Viss slēpjas tajā, kādi būs ministru kabineta noteikumi. Atbilstoši likumam tie ir jāizdod vairāki. Tieši uz to mēs šobrīd strādājam visaktīvāk. Likums mums dod iespēju šos noteikumus pilnveidot un pilnveidot arī sistēmu," pauž Spiridonovs.

Asus vārdus vēl pagaidām spēkā esošā būvniecības likuma normām, veltījušas daudzas nozarē iesaistītās puses, norādot, ka tas ir neprecīzs, pretrunīgs un ar sarežģītu lēmumu pieņemšanas procedūru.  Lai arī jaunais, vēl pirms Zolitūdes traģēdijas pieņemtais likums daudzas procedūras ir atvieglojis, tagad tam tiek piedēvēta pārāk liela izdabāšana investoru interesēm. Atlikt jaunā būvniecības likuma stāšanos spēkā aicinājusi  Latvijas būvinženieru asociācija un Arhitektu savienība. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt