Ekonomikas padomniece Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā Agnese Dagile skaidroja, ka runa ir par Eiropas emisiju kvotu sistēmu, atbalstoši kurai uzņēmumi pērk kvotas no savas valsts, ieskaitot šo naudu valsts budžetā. Šajā sistēmā Latvija 2014.gadā saņēmusi 10,4 miljonus eiro, savukārt ēku siltināšanā valsts līdz šim ieguldījusi krietni vairāk, norāda Dagile.
No emisiju kvotām uzkrātos līdzekļus arī plānot pilnībā ieguldīt energoefektivitātes projektos. Un lai gan Eiropas prasība ir ieguldīt vismaz pusi no šīs naudas klimata pārmaiņu mazināšanā, Latvija plāno šādi rīkoties ar visu summu.
Savukārt EK pārmetumus Dagile saista ar plānošanas jautājumu, jo valsts nevis uzreiz iegulda mazākas summas, bet gan uzkrāj līdzekļus un tad iegulda lielākos projektos.
Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse norāda, ka Latvija šajā programmā iegūtos līdzekļus ir uzkrājusi. Kopumā kopš 2013.gada tie ir 40 miljoni eiro. Šie līdzekļi uzkrāti, jo sākotnēji cenas sistēmā bija nelielas un attiecīgi arī nelieli ieņēmumi.
Savukārt pērn, redzot, ka ieņēmumi uzkrāti pietiekami lieli, tika sagatavoti divi projektu konkursus. Tādējādi cer naudu ieguldīt unikālos projektos, kur no citām programmām nevarētu saņemt līdzekļus. Plānota energoefektivitātes paaugstināšana ēkās, kas ir arhitektūras pieminekļi, kā arī konkurss tiks uzsludināts uz zemas enerģijas patēriņa ēku.
Tikmēr biedrības "Zaļā brīvība" pārstāvis Jānis Brizga kritizē Latvijas pieeju emisiju kvotu pārdošanā, jo ne visi uzņēmumi maksā par tām. Daļa no kvotām tiek piešķirta bez maksas, īpaši tiem uzņēmumiem, kuru pastāvēšana apdraudēta. Biedrības pārstāvja ieskatā, vajadzētu likt maksāt visiem uzņēmumiem par emisijām, nevis tos dalīt.
