Pēc jau uzietajiem pārkāpumiem bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā „Ainaži” Veselības inspekcija pārbaudes turpinās vēl divus mēnešus. Taču jau šobrīd esot gana daudz pierādījumu, lai ministrija uz izmeklēšanas laiku no amata atstādinātu slimnīcas vadītāju Ilonu Balodi. Slimnīcā gan pārkāpumus noliedz.
Taču „Ainaži” nebūt nav vienīgā psihoneiroloģiskā slimnīca, kurā būs pārbaudes. Tas izriet no Veselības ministrijas valsts sekretāra Aivara Lapiņa teiktā: “Veselības inspekcijai ir dots uzdevums veikt papildu pārbaudes citās psihoneiroloģiskās slimnīcās, īpaši attiecībā uz tām ārstniecības iestādēm un tiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas tiek sniegti bērniem un jauniešiem.”
Veselības ministrijā norāda, ka vēl pirms pārbaudēm psihoneiroloģisko slimnīcu vadību aicinās uz pārrunām. Ministrijas preses pārstāvis Oskars Šneiders norāda, ka būtiskākais saprast reālo situāciju personāla nodrošinājumā. Tāpat svarīgi skaidrot galējā līdzekļa – pacientu fiksācijas – pielietojumu. Pēcāk Veselības inspekcija dosies uz katru slimnīcu.
Tiesībsarga birojs šobrīd raksta vēstuli Veselības inspekcijai ar aicinājumu pievērst uzmanību problēmjautājumiem. Biroja eksperte Laila Grāvere ieskicē:
vispirms jāpārbauda tas, vai vispār bija pamats ievietot slimnīcā bērnus, nevis ārstēt ambulatori.
“Bez ārsta nosūtījuma vēl vai ir piekrišana stacionēšanai. Ārstēšanas kvalitāte. Kas ir šīs sāpīgās potes, kuras bērni uzskata, ka lietotas kā sods? Vai šis medikaments nav aizstājams ar citu medikamentu, vai tas netiek izmantots ļaunprātīgi?” saka Grāvere.
„Ainažos” Tiesībsarga birojs arī ievēroja, ka bērniem, dodot zāles, nedeva ūdeni, lai varētu norīt tableti. Tas būtu jāpārbauda arī citās slimnīcās. Tāpat jāpārbauda tas, vai terapijas ilgums ir atbilstošs un kāds ir ārstēšanas plāns. Aktuāls arī jautājums par pacientu fiksāciju jeb siešanu pie gultām. Tiesībsarga birojs atklāja, ka Ainažos vecāki netika informēti par fiksāciju, lai arī tas bija jādara.
ANO konvencija par cilvēku ar invaliditāti tiesībām ir pret jebkādām piespiedu jeb bez piekrišanas ārstēšanas metodēm, norāda resursu centrā cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem „Zelda”. Spīdzināšanas novēršanas komiteja vadlīnijās aicina: pirms lemj par kādiem ierobežošanas līdzekļiem, jāmēģina lietot alternatīvie pacientu nomierināšanas līdzekļi.
„Personāls būtu jāapmāca dažādās situācijas deeskalēšanas metodēs.
Arī jāpievērš uzmanība katram pacientam, kas ir lietas, kas viņu uzvelk. Un tās situācijas ar pacientu izrunāt un arī izrunāt, kas būtu tās lietas, kas viņam palīdz nomierināties tajās situācijās, kad viņš ir uzvilkts,” norāda „Zeldas” direktore Ieva Leimane-Veldmeijere.
Alternatīvas var piemērot vien tad, ja darbinieki saņēmuši apmācību un ja ir pietiekoši daudz personāla, kas var iesaistīties un kvalitatīvi strādāt. Veselības inspekciju to un arī mediķu kvalifikāciju pārbaudīt aicina arī Tiesībsarga birojs.
Turklāt svarīgi noskaidrot pamatotību bērnu nosūtīšanai uz psihoneiroloģisko slimnīcu: vai norīkojums izsniegts, redzot bērnu, vai arī, piemēram, bērnunams pa telefonu lūdzis viņu stacionēt.
Šāda problēma atklājās arī Latvijas Radio raidījumu sērijā „Sistēmas bērni”, kurā atklājās, ka nepaklausīgākos bērnus nereti „pāraudzina”, sūtot uz psihoneiroloģiskajām slimnīcām: “Mūs arī sūtīja ne par ko. Vienkārši pateici „Ej d***!”. Tevi aizsūta uz “psiheni”, un sēdi tur 30 dienas. Tevi špricē, dod zāles. Nebija neviena bērna, kuram nedod tās “psiho” zāles. Par to, ka es bēgu, aizveda mani uz bērnu slimnīcu Gaiļezerā, uz to psihiatrijas nodaļu.”
Taču ir vēl kāda problēma –
pārbaudes nav pietiekamas un sistemātiskas, bet gan visbiežāk reaģēšana uz konkrētām sūdzībām.
Īpaši iepriekš pieteiktas pārbaudes visdrīzāk beidzas bez rezultāta.
„Tas, kas nāca ārā no pašiem cilvēkiem, kas ir institūcijā – skepse par šiem inspekcijas mehānismiem. [Inspekcija] atbrauc, un tad tajā brīdī, protams, ir skaisti sakoptas telpas, viss ir izmazgāts, tīrs un kārtīgs, viss ir skaisti. Un tad, kad šie pārbaudītāji aizbrauc, tad atkal iestājas parastā ikdiena un nekas šo cilvēku dzīvē, kas ir institūcijā, nemainās,” stāsta Leimane-Veldmeijere.
Šī gada laikā pārbaudes veiks visās deviņās Latvijas slimnīcās, kas sniedz psihiatrisko palīdzību. No tām četras ir bērnu slimnīcas vai nodaļas. „Zelda” cer, ka Veselības inspekcijas pārbaudes nebūs stihiskas, bet gan tiks domāts, kā sistēmiski sakārtot uzraudzību.
Tiesībsarga birojs pārbaudē bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā “Ainaži” konstatējis virkni cilvēktiesību pārkāpumu, arī pacientu spīdzināšanu - pacienti par nepaklausību sodīti ar sāpīgām potēm un "fiksāciju" jeb piesiešanu pie gultas. Tāpat pārbaudē ir konstatēts ārstu trūkums, nepietiekams uzturs bērniem un pašu pacientu vardarbība. Iestādes vadība pārmetumus noraida, sakot, ka pārmetumi nav patiesi.
Savukārt "Ainažu" darbinieki uzsver, ka nu viņi ir palikuši vieni un uzsver, ka allaž ir strādājuši emocionāli smagos apstākļos.
