Ar obligātu eksāmenu fizikā vai ķīmijā vai arī dabaszinībās jāsāk rēķināties visiem vidusskolēniem, kuri šobrīd mācās 10. klasē. 2015./2016. mācību gads varētu būt šo eksāmenu izmēģinājuma gads. Fizikas vai ķīmijas eksāmens būs jākārto obligāti, taču skolnieks varēs izvēlēties – rakstīt vai nerakstīt vērtējumu savā izglītības sertifikātā. Nākamajos gados gan šādas iespējas vairs nebūs.
Uz obligātu eksāmenu vēl kādā eksaktajā zinātnē jau ilgstoši uzstājuši uzņēmēji un darba devēji, redzot izteiktu profesionāļu trūkumu šajās nozarēs. Tāpēc viņi pārsvarā par šādu valdības lēmumu ir priecīgi. Tajā pašā laikā izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis atzina, ka obligāta fizikas un ķīmijas eksāmena ieviešana ar pašiem skolotājiem nav plaši izdiskutēta.
„Jautājums ir, ko uzskatīt par plašu [diskusiju ]. Tas ir tikai viens no pasākumiem, viens no simtiem pasākumu izglītības pamatnostādnēs. Tas bija viens no diskutējamiem jautājumiem, bet īpaši plaša diskusija par to nav notikusi," atzina ministrs.
Vēl viena obligātā eksāmena ieviešana ir viens no vairākiem elementiem, kā ministrija plāno uzlabot dabaszinību izpratnes līmeni, tāpēc Dombrovskis kritizē viena atsevišķa elementa izraušanu no konteksta.
„Mēs arī tajās pašās izglītības pamatnostādnēs esam paredzējuši ļoti lielu finansējumu – vairāk nekā 160 miljonus eiro – lai investētu skolu materiāltehniskajā bāzē, tai skaitā dabaszinātņu kabinetu modernizēšanā. Mums arī no Eiropas fondiem ir paredzēts finansējums tam, lai pilnveidotu skolotāju kapacitāti arī dabaszinātņu jomā," norādīja ministrs.
Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas vadītāja Ina Druviete šo plānu uzskata par sasteigtu un redz lērumu risku. Viņa apšauba, vai eksāmens ir labākā motivācija zināšanu apguvē un vai tas neradīs skolēniem pārslodzi.
„Mēs tuvojamies Eiropas standartiem, ka aptuveni 80% jauniešu būtu jābūt ar vidējo izglītību. Un es vēlētos izzināt, vai gadījumā šie procesi nav pretrunā, vai gadījumā lēmums par tik nopietnu eksāmenu rīkošanu nevarētu atturēt mūsu skolēnus no vidējās izglītības ieguves," satraucās Druviete.
Pašreiz, lai tiktu pie vidusskolas diploma, skolēnam jānokārto vismaz četri valsts jeb centralizētie eksāmeni. Obligāti jāliek eksāmens latviešu valodā, matemātikā un vienā no svešvalodām; ceturtais eksāmens ir brīva izvēle.
Kaimiņvalstīs vidusskolas beigšanai obligāto eksāmenu ir mazāk. Visvienkāršāk ir lietuviešiem – jākārto ne mazāk kā divi eksāmeni, no kuriem viens obligāti ir lietuviešu valoda, bet otrs – pēc izvēles. Ja vidusskolēns vēlas, var kārtot arī vairāk – līdz sešiem eksāmeniem. Vairākums izvēlas kārtot trīs, un tas pārsvarā saistīts ar augstskolu prasībām.
Igauņu pusaudžiem eksāmenu sesija ir krietni smagāka. Jākārto vismaz pieci eksāmeni. Igauņiem eksāmeni ir gan valsts, gan skolas līmeņa. Vismaz trim no pieciem jābūt valsts līmeņa eksāmeniem, un obligāts ir pārbaudījums igauņu valodā. Pārējos skolēns var izvēlēties pats.
Somijā, kas ilgu laiku uzskatīta par vienu no paraugvalstīm skolu sistēmā, bet pēdējā laikā piedzīvo vidusskolas beidzēju rezultātu lejupslīdi, skolas beigšanai jātiek galā ar vismaz četriem eksāmeniem. Un arī somiem, tāpat kā igauņiem un lietuviešiem, vienīgais obligātais eksāmens ir valsts valodā.
Jau ziņots, ka skolu direktori un skolotāji pauda neizpratni par valdības apstiprināto priekšlikumu ieviest piekto obligāto centralizēto eksāmenu fizikā vai ķīmijā sākot ar 2015./16.mācību gadu. Darba devēji un augstskolas jau ilgi kritizē skolu beidzēju zināšanu līmeni eksaktajos dabas zinātņu priekšmetos un šo ekspertu trūkumu darba tirgū. Skolotāji nav principā pret pašu eksāmenu, taču norāda, ka ministrijai un valdībai bija jāsāk ar mācību programmu pārveidi, turklāt pirmais noteiktais divu gadu termiņš esot krietni sasteigts.
